Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

braucu reiz ar stopiem,kopaa ar celjabiedru, metajos pa eiropu, kaut kur holandee, kad stipri sniga un lija vienlaiciigi,mus savaa mashiinaa panjeema viens puisis, pec izcelsmes marokaanis. iztaujaaja, kaa jau naakas, par to, ko un kaa, kapeec taa.. izstastijaam, ka celjojam, mazbudzheta pasaakums...puisis izvilka piecdesmit euro naudasziimi, iespieda man saujaa (kaa priekshaa sedoshajai) saciija, lai par to naudu noperkam vilciena biljetes, un lai atceroties, ka marokaanji ir labi cilveeki...zini, tik daudz labas lietas mes biezhi vien daram nevis tapec, ka tu vinjiem shkjieti labs, bet gan tadelj, ka vinji pashi savu karmas/greku/pashnastas/estachuesmulabscilvekslaikojusparmanidomajat/ traucinju piepildiijushi, ka vieniigaa izeja ir veikt kadu labdariibas pasaakumu, tadejadi attaisnojot savu bushanu un darboshanos...vinjiem vienkarshi tajaa briidii vajag to izdariit, bet tam nav nekada sakara ar tevi...