Posted by (Anonymous) on 2008.08.22 at 16:59
Redzi, Tava (jeb Jūsu, tā kā Tu runā par sevi daudzskaitlī) predispozīcija jau ir tāda, ka atbilde uz to, kas ir dzīves jēga, ir 42 :). Un ja domā savādāk, tad jāiestājas neveselīgai depresijai.
Varbūt tā depresija tomēr iestājas no tā, ka šī predispozīcija ir nepareiza?
T.i. varbūt, tikai varbūt Tu jauc cēloņus ar sekām?
Tas prasa pamatīgu smadzeņu piepūli, godīgumu pret sevi un atvērtu prātu lai pa īstam saprastu (un pieņemtu) to, ko uzrakstīju, bet tad, kad Tu tiec tam pāri - Tu esi izaudzis. Un esi soli tālāk. Kurā ir atkal citi izaicinājumi, bet nu labi.
Tas, ko tu dari dzerot - Tu nepārtraukti atliec šo attīstības brīdi, šo lēcienu. Jo alkohols atļauj palikt tajā līmenī, kad "nekam nav jēgas, dzīves jēga ir 42, visi to zin, bet tēlo it kā viss ir kārtībā, paši sevi notrulina, sēž pie TV" un tamlīdzīgas klišejas. Alkohols Tev rāda puķītes un rozītes un Tu ej aizvien tālāk un tālāk no sava dabīgā attīstības ceļa, kas ir ierakstīts smadzenēs, garā, liktenī, sauc to kā gribi.
Tu kļūsti par kropli, atkritēju, ķeceri, sauc to kā gribi, atkarībā no savas reliģiskās/filozofiskās piederības. Jo Tu neesi gājis to ceļu, kurš Tevī iekšā ritinās, un neesi pārkāpis (vai nepārkāpis) tos šķēršļus, kas Tev likti priekšā, bet tā vietā izvēlējies PATS izdomāt savu dzīvi.
Bet Tava fantāzija nekad nebūs tik spēcīga un visaptveroša, kā īstā realitāte. Tā var tāda kļūt, bet tad Tu arī esi šizofrēniķis (citi izvēlas arī tādu ceļu). Tāpēc tāda, iluzora dzīve nekad nebūs piepildīta.
Varbūt tā depresija tomēr iestājas no tā, ka šī predispozīcija ir nepareiza?
T.i. varbūt, tikai varbūt Tu jauc cēloņus ar sekām?
Tas prasa pamatīgu smadzeņu piepūli, godīgumu pret sevi un atvērtu prātu lai pa īstam saprastu (un pieņemtu) to, ko uzrakstīju, bet tad, kad Tu tiec tam pāri - Tu esi izaudzis. Un esi soli tālāk. Kurā ir atkal citi izaicinājumi, bet nu labi.
Tas, ko tu dari dzerot - Tu nepārtraukti atliec šo attīstības brīdi, šo lēcienu. Jo alkohols atļauj palikt tajā līmenī, kad "nekam nav jēgas, dzīves jēga ir 42, visi to zin, bet tēlo it kā viss ir kārtībā, paši sevi notrulina, sēž pie TV" un tamlīdzīgas klišejas. Alkohols Tev rāda puķītes un rozītes un Tu ej aizvien tālāk un tālāk no sava dabīgā attīstības ceļa, kas ir ierakstīts smadzenēs, garā, liktenī, sauc to kā gribi.
Tu kļūsti par kropli, atkritēju, ķeceri, sauc to kā gribi, atkarībā no savas reliģiskās/filozofiskās piederības. Jo Tu neesi gājis to ceļu, kurš Tevī iekšā ritinās, un neesi pārkāpis (vai nepārkāpis) tos šķēršļus, kas Tev likti priekšā, bet tā vietā izvēlējies PATS izdomāt savu dzīvi.
Bet Tava fantāzija nekad nebūs tik spēcīga un visaptveroša, kā īstā realitāte. Tā var tāda kļūt, bet tad Tu arī esi šizofrēniķis (citi izvēlas arī tādu ceļu). Tāpēc tāda, iluzora dzīve nekad nebūs piepildīta.