apnika.
cik var ņemties.
pirms pāris dienām apsēdos istabas vidū un nolēmu, ka man jāizdomā domas.
visas.
viena pa vienai.
sāku domāt par to, kad bija pēdējais brīdis, kad jutos patiesi laimīgs.
Sarajevo.
atcerējos ielas, ieliņas kalnus, kafejnīcas, ložu sacaurumotās sienas un smaidīgos cilvēkus..
un tad labsajūtas traucējums un Moonika iespraucas visām tām domām pa vidu..
vienvārdsakot viss par ko centos domāt tika izbojāts ar domām par viņu.
tātad skaidrs, ka tas cilvēks manī sēž visos stāvos, ja pat lidojumu pagātnes atmiņās spēj iztraucēt.
tad sāku domāt par viņu.
visu no a-z.
visu ko es zinu par viņu, visu ko esam kopā izdzīvojuši.
sapratu, ka mums nav nekādas nākotnes, ka izmestu viņu no dzīvokļa pēc pirmās nedēļas kā tādu sasmakušu parpalu, jo tas viss ir uzpūsts dēļ JĀ/NĒ spēles.
nekā patiesa, tāda māžošanās.
nafig vajag.
tātad:
viss ko šodien vajadzēja ir pamatīgs smadzeņu klusums.
zinu ka alkohols nepalīdz, tādēļ ar draugiem devāmies Kartinga līkločos.
pusstundas nedomāšana par ikdienas lietām dara brīnumlietas - jūtos kā no jauna piedzimis!!
tagat es saprotu visus tos, kas ar močiem apsēsti.
nutad činčin!
cik var ņemties.
pirms pāris dienām apsēdos istabas vidū un nolēmu, ka man jāizdomā domas.
visas.
viena pa vienai.
sāku domāt par to, kad bija pēdējais brīdis, kad jutos patiesi laimīgs.
Sarajevo.
atcerējos ielas, ieliņas kalnus, kafejnīcas, ložu sacaurumotās sienas un smaidīgos cilvēkus..
un tad labsajūtas traucējums un Moonika iespraucas visām tām domām pa vidu..
vienvārdsakot viss par ko centos domāt tika izbojāts ar domām par viņu.
tātad skaidrs, ka tas cilvēks manī sēž visos stāvos, ja pat lidojumu pagātnes atmiņās spēj iztraucēt.
tad sāku domāt par viņu.
visu no a-z.
visu ko es zinu par viņu, visu ko esam kopā izdzīvojuši.
sapratu, ka mums nav nekādas nākotnes, ka izmestu viņu no dzīvokļa pēc pirmās nedēļas kā tādu sasmakušu parpalu, jo tas viss ir uzpūsts dēļ JĀ/NĒ spēles.
nekā patiesa, tāda māžošanās.
nafig vajag.
tātad:
viss ko šodien vajadzēja ir pamatīgs smadzeņu klusums.
zinu ka alkohols nepalīdz, tādēļ ar draugiem devāmies Kartinga līkločos.
pusstundas nedomāšana par ikdienas lietām dara brīnumlietas - jūtos kā no jauna piedzimis!!
tagat es saprotu visus tos, kas ar močiem apsēsti.
nutad činčin!
gribas ar kādu parunāt bet tā īsti nav ko teikt.