Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

darbā visi sāk buntoties un pukstēt - laikam samanījuši svaigu gaisu, jo esmu atvēris durvis promiešanai.

tikvien, ka viņi visi kā tādas žurkas - pīkst vienā laidā, bet turpina sēdēt smirdīgā alā.


vēl tikai piecas dienas jāizvelk un tad prom un vēsture.

nutad činčin!

Ieva.

aizliegtais auglis.

patiesi.

p.s. un nafig tā liktenim jadara? prom iz dzīves un miers un tā jau divi gadi, bet ne - liek mums uz ielas saskrieties jau trešo dienu pēc kārtas...