If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

neatceros laiku, kad esmu bijis tik garīgi un fiziski iztukšots dēļ divām darbadienām.

haoss.

turklāt tas viss šķiet kā tāds teātra uzvedums, kuru diriģē psihopāts.

paldies psihopātam par nākošajām divām brīvām dienām, bet es nepūtināšos lai atgrieztos.

es triepšu pudeli viskija, atplīsīšu apģērbies, pamodīšos izsalcis un izdzeršu atlikumu, uzcepšu steiku un uzrakstīšu CV un izsūtīšu nafig pa visiem 120 pavāra darba piedāvājumiem tuvākajā apkārtnē.

lai viņi iet dirst ar saviem nākotnes plāniem man, jo man ir savi plāni un nevaru ciest dzīvot kāda cita diriģētu dzīvi.

nutad čin čin! un turpinājumam būs dzērumspams! yay!

ak un dēļ dusmu lēkmes aizmirsu pastāstīt:

Moonika šorīt pienāk, apķeras ap kaklu un saka - "ak dievs, vakar ar draudzeni bijām klubā un mans dzēriens tika sazāļots, atceros tikai momentu tualetē vemjot, tad pamodos no rīta savā gultā, visa istaba pievemta krustu šķērsu šodien jūtos ļoti vārga un viss trīc, cilvēki ir tik riebīgi, labi, ka esi tu."

tātad es neesmu cilvēks.

tjip: hello, my name is TED...

p.s. sievietes ir jocīgas. kāpēc?

tikko piezvanīja mans boss un lūdza, lai nepametu darbu, jo viss tikšot nokārtots.

teicu ok.
nodomāju fuck you!

goda vārds - viss šobrīd kā tādā kā lugā.

visa notiekošā rezumējums - Moonika sapisa manu dzīvi mēneša laikā.

nevienai citai tas tik veikli (un ar tādu vērienu) vēl nebij izdevies.

činčin uz viņas veselību!

upd: iepriekšējais ieraksts bišķi ūbero sitūaciju. jo dzīve kā dzīve, tikvien, ka pašsajūta kā baltai suņa kakai, kuru kāds izspārdījis - smird!

viskijs palīdz.

vienmēr.

pudele dziras liek justies kā tādam mazam meža sivēnam, kas iedzīts strupceļā un viss, kas atliek ir izkviegties..

es neesmu depresīvs.

es zinu, ka dzīve ir fuipēkaka.