If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

pamodos agri

zobārsts uztaisīja rentgenu un notīrīja cigarešu/vīna kakas, sakot, ka viss ok, pasniedzot rēķinu par 270 naudiņām

nopirku sveces, vadus un gaisa filtru, smilšpapīru un rūsas šķaidītāju

izlasīju avīzē, ka tante šodien brauc ciemos (ak dies kāds neprāc - "god, save THE queen!")

nopirku vīnus

sēžu un dzeru

veseli.

Kelly no darba texto, ka jūtas neizsakāmi vientuļa šobrīd... "..wish you were here!"

suck it up, bitch!

haha - man iepatikās doma visu to naudasfigņu pārrēķināt vīnos.

piemēram: "es vakar nopirku mašīnu par 350vīniem"
(1vīns ir 10euro)

fak - tas auto nesās tgt kā nenormāls.

5vīni gaisa filtram un 12vīni svecēm ne velti izmesti.

pat aizbraucu čiksai uz darbu pakaļ, jo viņai, redz, tā sagribējās.
(un man ar, jo tas vrooom pa meža ceļu ir neaprakstāms un tad tā karstā izpūtēja smaka.. yo!)

šobrīd sēžam katrs savās 4sienās un strebjam alkoholu.
nafig?

tādēļ, ka abi esam nobijušies, jo esam bijuši tur, kur nevienam nekad negribas būt - salauztu prātu pasaulē - kur vissirslikti un nav ticības nevienam. pēc tā vairs nav dzīves, pēc tā ir spīts un sāpināšanas procedūras ar smaidu uz lūpām.

viņa man negrib darīt pāri, es viņai ar ne.
strebjam alkoholu katrs savās 4sienās.

pārlasīju pēdējo ierakstu un sapratu, ka manī ir kāds miljons es.

katrs no tiem domā un uztver pasauli savādāk.


es nez - jāiedzer vēl.

man diezko sen nav bijis tā wooow efekta no dzeršanas.
viss tāda rutīna.


atceros, ka sensensen es nokritu ceļos un sāku lūgt dievus, lai nenosprāgstu.
@4am.
izglāba kaimiņa viskijs.
tobrīd klausījos "TheKnife" nonstopā.
te pat kautkur ir tas ieraksts (slinkums meklēt šobrīd).
un tonakt es ielēju nedaudz no tā viskija savā milzīgajā ūdens karafē un nekad netiku to aizticis, jo man tas tāds kā svētais ūdens.

rīt road-trip ar Kellie.

un tad es iedomājos, ka zan ar varētu braukt, bet tad aplauziens, jo iekš pasažierbeņķiem var iesēdēt tikai sprīdīši.

UPD: Kellie ar ap 2,50.