If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

menedžeris uz darbadienas beigām aizvakar sāka runāt muļķības un jokaini smieties - mēs ar bosu nospriedām, ka puika no pārslodzes lēnām novīst prātā.

nu tad ir nolemts, ka mums fiksi vajag vēlvienu darbinieku un izkārām darba vakances sludinājumu skatlogā.


pagaidām pieteicās desmit.
apskatījām un meh, jo nav tās visas piemērotas mūsu smagajam darbam.

mēs jau neprasam daudz:
- lai ir pieredze oficiantes darbā
- neliela sajēga par to kā darbojas deli
- lai būtu smuka
- ap 20-25
- single
- vidēju krūšu izmēru
- vēlams gaišmate
- kautko sajēdz no vīniem (dzer vīnu).

ak jā - visu dienu galvā šitā frāze:
"Ja gribi kautko, kā tev nekad nav bijis - sāc darīt kautko, ko nekad neesi darījis."

goda vārds neatceros, kur šorīt to izlasīju..
iespējams, ka kāds ziņu portāls.
iespējams, ka kāds no blogiem.

bet man patīk ideja.

man jau četrus gadus piektienas vakars ir pārvērties par pavisam parastu ikdienu, bet bija laiki, kad piektdienās mēs ar draugiem gājām uz restorānu un svinējām uzvaru pār kārtējo darba nedēļu.

nezinu, vai tas ir labi, vai slikti.
zinu, ka man šobrīd (dēļ darba) ir pazudusi jebkāda ikdienas ritma izjūta.
un viens ir skaidrs - dzīves plānošanai tas nemaz nepalīdz, jo nekad nezinu, kad man nākamā brīvdiena.

tikvien zinu, ka pēc darbadienas vienmēr būs vīns.

tas ir vienīgais, kas manī rada stabilitātes sajūtu un mieru.

p.s. un ja kāds šobrīd iedomājas, ka tas fkn cool, tad es uzreiz varu pateikt, ka nav gan tas cool. tas ir fuipē... un kad ir, tad jau ir vienalga.

ar visādām lietām iekš mana dzīve ir šitā:

ja man gribas, tad ir.
ja man gribas un nedabojams, tad man nav.
un ja man nav, tad man pofig, ka nav.


un - goda vārds - tas atvieglo dzīvošanu.