Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

jau trešo ziemu pēc kārtas mana slimošana ir paredzama ar dienu (varbūt pat stundu) precizitāti.

pirmais kautkādu vīrusu saķer kafejnīcas īpašnieks, tad aplaiž visus pēc kārtas un viens pēc otra cilvēki iekrīt mokošās sāpēs uz nedēļu.
un mums pat ir saraksts kā mēs ik gadu krītam:

1-Peter
2-Kelly
3-Colm
4-SarahAnn
5-Dee
6-Katie
7-Molly
8-Michele
9-Aine

un tad kad Aine sadabūto sūdu izslimojusi, tad dienu vēlāk (bet precīzi) es ar pagalam.

Aine vakar jutās labāk, bet ar mani šodien ir zhopa, jo viss sāp.

nutad konjaciņš veselībai!
činčin!

man ir aizdomas, ka pēc mirkļa es vairs nespēšu gatavot, tādēļ vāru makaronus un iemetu tajos tomātus, kautkādu ledusskapja gaļu, iebliežu tējkaroti sinepes un majonēzi, tad apmaisu - izskatās labi, pieleju etiķi - viss cool, un tad atveru iepakojumu, kurā vista; vistu un uzlieku dārzā uz bbq pannas un redzu ka kaimiņi skatās un saprot, ka ar mani nav labi un tad es ievelku asti un eju atpakaļ mājā, sēžu pie kamīna rakstu te un domāju kā rīkoties tālāk.

iespējams, ka jābeidz muļķoties.

neko daudz ikdienā nevajag.

vajag mieru un garantiju, ka tiksi līdz gultai.
vajag food, lai nav jāmostas ikpastundu domājot par to kā nav.
vajag labsajūtu un tas tiek sasniegts lasot sūdus.
šivakara sūds būs Bībele (jo nesen uzdāvināja kāda paziņa, kam anarhisti rulz, un tad man tagat jālasa).