Current Music: Bassdrive - Worldwide Drum and Bass Radio
šodien nezin no kurienes uzradies optimisms un labsajūta.
varbūt tas tādēļ, ka dienas laikā nācās nomirt un tad piedzimt vēlreiz, jo neapdomīgi, iepriekšējā vakarā, tiku iebāzis vienā kuņģī tableti Actifed (iesnu apkarošanai) un pudeli vīna (labsajūtai).
nez ko viņi tur kopā sadarīja un kādas ķimikālijas saražoja, bet bija sajūta, ka sirds izleks, parādīs fakjū, iesmiesies un aizskries dzenāt kaķus.
es zinu, ka tā nebija poha - tam visam, bij sakars ar maniem pagājušās nakts murgiem, kas mani rāva sēdus ik pa pusstundai ar skaļu kliedzienu, jo es biju kautkādā mežā - un ikreiz, kad atkal iemigu tanī atgriezos -, kur viss bija tik mierīgs un labs, putniņi, stirniņas, saule, bet kapa klusums un tad vēl tā šausmu sajūta - kautkā, ļoti tumša un spēcīga, klātbūtne..
izglāba darbs, jo pirmās 4 stundas pagāja skraidot un darbojoties un nebija laika pat iedomāties par to, ka pizģecimuss snaikstās ap rīkli.
un tad - viss sliktais tutū - tikvien, ka nogurums, bet ļoti patīkama sajūta un sajūta, ka mani vēlpietam pametis kautkas, kas žņaudzis manu sirdi savās ķepiņās gadu gadiem.
un goda vārds - es neatceros kad pēdējoreiz esmu juties tik patiess sevī (laikam jāsaka - tīrs), mierīgs un brīvs kā šobrīd.
uz to arī iedzeram!
veseli!
varbūt tas tādēļ, ka dienas laikā nācās nomirt un tad piedzimt vēlreiz, jo neapdomīgi, iepriekšējā vakarā, tiku iebāzis vienā kuņģī tableti Actifed (iesnu apkarošanai) un pudeli vīna (labsajūtai).
nez ko viņi tur kopā sadarīja un kādas ķimikālijas saražoja, bet bija sajūta, ka sirds izleks, parādīs fakjū, iesmiesies un aizskries dzenāt kaķus.
es zinu, ka tā nebija poha - tam visam, bij sakars ar maniem pagājušās nakts murgiem, kas mani rāva sēdus ik pa pusstundai ar skaļu kliedzienu, jo es biju kautkādā mežā - un ikreiz, kad atkal iemigu tanī atgriezos -, kur viss bija tik mierīgs un labs, putniņi, stirniņas, saule, bet kapa klusums un tad vēl tā šausmu sajūta - kautkā, ļoti tumša un spēcīga, klātbūtne..
izglāba darbs, jo pirmās 4 stundas pagāja skraidot un darbojoties un nebija laika pat iedomāties par to, ka pizģecimuss snaikstās ap rīkli.
un tad - viss sliktais tutū - tikvien, ka nogurums, bet ļoti patīkama sajūta un sajūta, ka mani vēlpietam pametis kautkas, kas žņaudzis manu sirdi savās ķepiņās gadu gadiem.
un goda vārds - es neatceros kad pēdējoreiz esmu juties tik patiess sevī (laikam jāsaka - tīrs), mierīgs un brīvs kā šobrīd.
uz to arī iedzeram!
veseli!