If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

nuvo - pirmdiena.
visi iet uz darbu.

a es ne, un tādēļ man nav ko darīt un ir jānogalina laiks kautkā.
studēju Brothers in Arms rokasgrāmatu un sūcu rumakolu caur zaļu salmiņu.
life sux.

saņēmu e-pastu no redbubble - fukn score - kāds nopircis 20 manis dizainētos hoodies!
naudas izteiksmē tas man ienes tikvien kā 40 quid, bet nenormāls prieks, ka kāds divdesmit ļaužu kautkur iekš pasaule vazājas ar manu - dzērumā izdomātu - huiņu uz sava ķermeņa.

pēdējo dienu dzeršana manī ir atzipojusi kautkādu pagātnes failu un nu mokos atmiņās.

šorīt netieku vaļā no šitās.

2004 gads. kautkad starp ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Caylus - lielākais Francijas bruņoto spēku šaušanas poligons.
Pamodos un nokratīju ledu no sava guļammaisa, bet ārā nelīdu. Mēģināju minēt cik grādi mīnusos - laikam bij ap piecpadsmit. Belovs pamanīja, ka es pamodies un teica, lai padodot savu alumīnija katliņu. Pasniedzu. Viņš izvilka no somas deviņdesmitgrādīgu medicīnas spirtu un ielēja krietnu malku, tad kafiju, ko tikko bija uzvārījis. Pasniedz katliņu man. Pateicībā pamāju. Iemalkoju. Aizrāvās elpa, bet tad ķermeni pārņēma karstuma vilnis. Tieši laikā, jo komandieri sauca uz rīta līniju.
Tālāk mēs braucām uz poligonu. Tai dienā mums bija ļoti svarīgs uzdevums - iznīcināt sešdesmit RAC112 - visspēcīgāko kājinieku prettanku ieroci francijas armijā. Komandieri teica, ka tas ierocis esot noņemts no aprites armijā, jo pierādīts, ka ļoti bīstams lietošanai dēļ eksplozijas radītā viļņa šāvējam. Un, ka pat pirms tā aizliegšanas zaldātam bij atļauts izšaut tikai 3 tādaus karjeras laikā. Mēs grupā bijām 20, kas nozīmēja katram izšaut trīs tādus stundas laikā.
Saņēmu pirmo un devos divu komandieru pavadībā uz 500m attālo šaušanas zonu. Notupos šaušanas pozīcijā, iedarbināju ierīci, notēmēju uz kilometru tālo tanka karkasu un KABOOM!
Smaids pār seju un nepacietībā gaidīju nākamo šāvienu. KABOOM! KABOOM!
Fantastiskas izjūtas, fantastiska diena mums visiem, jo mēs bijām pēdējie visas pasaules vēsturē kas šo brīnišķīgo ierīci jebkad lietojuši - jo tas nav salīdzināms ne ar ko. Viss ir sūds, ja esi reiz šāvis ar RAC112.

Visiem jūtīgajiem - nepārprotiet - es esmu pacifists un nekad neesmu atbalstījis jebkādu kara darbību un ieroču lietošanu nogalināšanai. Uztevru tos kā tehnisku sasniegumu un tikai.

man fiksi vajag dziesmu!

drink.feck.gals@gmail.com

viss kūst.

vakar skatītā faktufilma manī raisa pārdomas par faktu, ka mans debīlais ķermenis tolerē visu to draņķību ko tam baroju tikai tādēļ, ka manī ir kautkāds gēns, kas fiksi visu draņķību pērvērš par labu esam.

nez cik ilgi mana smadzene to pacietīs.

un tas nav diezko smieklīgi, jo dzīvoju starp cilvēkiem, kas mani uztver kā vienu no bara.

pagulēju.
pamodos.
pašāvu bandītus.
padušojos un izdomāju ka jābrauc līdz ūdeņiem.
pabraucu gabaliņu un mašīnai aizsvīda logi.
pamodās aizdomas, ka joprojām ir promiles.
pagriezu stūri un piestāju pie bodes.
porto, aliņš, vista un loterijas biļete.
promiles laikam ir, jo vistu ieliku grāmatplauktā.

prozīt!

un šeit līst.

sniegs izšķīdis sūdu sūdos un viss kvartāls piepūsts ar izlasītām avīzēm, jo kādam apkritusi zaļā mizkaste.

palasījos internetā un man varētu sanākt ok.

adīšana.

sākšu ar rītdienu.
zinot savu atkarību no visādām padarīšanām tas man varētu aizņemt laiku līdz nomiršanai.
yo!

mans kaimiņš, kas definējams kā dzīvesbiedrs, tikko teica, ka es esot jokains, jo esot nopircis DVD pleijeri, lai noskatītos vienu filmu un tikai - The Illusionist.

nu un?

viņš bendē savu veselību sportojot.

bendē, jo viņam ir nenormāli daudz liekā svara (kādi 3 kg) un tādēļ no rītiem tek asinis pa degunu.

es ļoti ļoti gribētu rītnorīta pamosties apprecējies un dzīvojošs kautkur kautkādā tusksnesī no bezdarbnieku pabalsta, ar stingru pārliecību, ka alkohols ir evil un, ka man ir vissskaistākā sieva uz pasaules ar kuru braukāt pirkt dārzeņus vietējā supermārketā (kuru laiku pa laikam aplaupa evil cilvēki) iekš mūsu Chevy Convertible.

p.s. vakaros es adītu.

man neviens šodien neatsūtīja dziesmu, tādēļ klausos sūdus.