May 2024   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

October 25th, 2010


Posted on 2010.10.25 at 08:21
nuvo - zinu, ka ziema, jo šorīt mašīnai logi aizsaluši.

Posted on 2010.10.25 at 21:49
es nesaprotu, kas notiek, jo viss ir vienkārši vājprātā samudžināts, sarežģīti vienkāršs, un laiks skrien tik ātri, ka nespēju saprast kurā mēnesī dzīvojam.
oktobris - ok; ak jau oktobra beigas?! - ok; drīz ziemassvētki! - hmm atkal?? nu, ok..

pamanu, ka gadalaika mainījušies tikai tādēļ, ka rītos vajag savārīt litru ūdens logu atkausēšanai.

visa šitāda dzīvošana noved pie sajukšanas, ja nekam netic.
es nekam neticu.
laikam esmu nolemts sajukšanai.
un nav pat nekā ko gaidīt, jo viss ir fuipē pretīgi. itinviss.

ja mēģinu paslepus iemīlēties un raisīt romantikas auru sevī, tad tā - kāda - metas ap kaklu, nošauj savu labradoru, ietērpjas mežģīnēs un ir mana.
kādēļ?? nolādēts kādēļ manā dzīvē vairs nekas nespēj būt noslēpumaini skaists?! kādēļ viss ir tik pretīgi vienkāršs?

manuprāt jāvaino valdība, jo visi tā dara - tādēļ tā jādara, jo visi tā dara..


p.s. tikai vīns ir labi. tikai vīns.. visa pasaule ir garlaicīgi ļauna, visa pasaule ir fuipē.

Posted on 2010.10.25 at 22:13
šogad nokavēju studijas un rezultātā labi, jo nestudēju mārketingu, kas mani neinteresē.
un tad es nokavēju iestājeksāmenus U2 koledžā un tas mani tracina, jo vēl vesels gads līdz varēšu tērēt 4K gadā, divus gadus, ar iespējām pēcāk studēt skaņas un video tehnoloģiju labākajās UK un US universitātēs (tērējot nereālas naudassummas).

mani neinteresē nākotne. mani neinteresē studijas. viss kādēļ esmu gatavs padarīt savu ikdienu par darbs-studijas verdzību ir komunikācija ar cilvēkiem, kas domā.

man ir apnikusi airēšana pret straumi - tas nogurdina.

ir labi šobrīd, tikvien, ka garlaicīgi līdz nelabumam.

Posted on 2010.10.25 at 22:39
šovakar braukājām pa lauku ceļneceļiem runājot kādēļ ir tā kā ir un kādēļ mēs jūtamies tā un kas būtu jādara, lai nevienam nesāpētu un kādēļ situācija radusies.

samulsuši, ar debīlu sajūtu, ka mums sešpadsmit..

tam nav risinājuma, jo nekam jau nav. ir tikai iznākums.
mūsu gadījumā - kopīga darbadiena pēc dažām stundām un melošana pasaulei, ka mums vienalga.

Previous Day  Next Day