prāts apmeta kūleni un saprata. iestājās miers un tad nokrita lapas - kails aukstums. vientuļš, es sēdēju tukšas istabas vidū pie apvemta galda un spodrināju sudraba kartotes, dungojot francijas himnu..
naktīm nedrīkst ticēt, bet tās vienmēr ir labākas kā dienas īstenā patiesība, jo tanīs vairāk jūtu un izjūtu.
es pēc sapņiem vienmēr jūtos labi, jo tad esmu izdzīvojis kādu citu savu dzīvi. dzīvi, kurā dzīvo tikai mans prāts un kurā es fiziski nepiedalos, bet sajūta tāda itkā būtu tur bijis.
naktīm nedrīkst ticēt, bet tās vienmēr ir labākas kā dienas īstenā patiesība, jo tanīs vairāk jūtu un izjūtu.
es pēc sapņiem vienmēr jūtos labi, jo tad esmu izdzīvojis kādu citu savu dzīvi. dzīvi, kurā dzīvo tikai mans prāts un kurā es fiziski nepiedalos, bet sajūta tāda itkā būtu tur bijis.