es zinu, ka mums nekad nebūs tas, ko vienmēr esam vēlējušies, bet zinu, ka tas nebūs, jo neiespējami dēļ fizikas likumiem un cilvēku dabas, un nevis mūsu katra paša dēļ.
es vairs neticu brīnumam un es vairs neticu, ka nemelot ir labi. ja mēs visi pēkšņi sāktu stāstīt patiesību visu laiku un būt atklāti līdz mielēm ar sev apkārtesošajiem, tad dzīve pazaudētu noslēpumainības piegaršu un tā kļūtu ļoti neinteresanti vienkārša un bezjēdzīga, un mums jau sen būtu apnicis to dzīvot, jo justos kā tādas pielijušas pagales grēdā, kas apaugušas piepēm, bet zin visu par to tur pagali, kas nospiež kreiso sānu, bet turpina tupēt grēdā, jo nav jau kurp iet, tikvien kā jāsēž un jāgaida sava kārta - līdz kāds paņems, aiznesīs un iemetīs krāsnī..
es vairs neticu brīnumam un es vairs neticu, ka nemelot ir labi. ja mēs visi pēkšņi sāktu stāstīt patiesību visu laiku un būt atklāti līdz mielēm ar sev apkārtesošajiem, tad dzīve pazaudētu noslēpumainības piegaršu un tā kļūtu ļoti neinteresanti vienkārša un bezjēdzīga, un mums jau sen būtu apnicis to dzīvot, jo justos kā tādas pielijušas pagales grēdā, kas apaugušas piepēm, bet zin visu par to tur pagali, kas nospiež kreiso sānu, bet turpina tupēt grēdā, jo nav jau kurp iet, tikvien kā jāsēž un jāgaida sava kārta - līdz kāds paņems, aiznesīs un iemetīs krāsnī..
sajūta kā plaukstai, kam nocirsti pirksti, bet tā joprojām grib spēlēt klavieres.