If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

es nezinu kā ar mani šobrīd būtu, ja todien - 15 Februārī - nebūtu sastapis VIŅU.

nekas jau nav mainījies, tikvien, ka laba sajūta ik dienas, kopš tās dienas.

tad, kad gribas ko citu kā tusēt, tad ir šitā:



p.s. Jansona birthday svinēšu virtuāli.

pārāk daudz domu, pārāk daudz pārdomu, pārāk daudz sevis tirzāšanas. miegs ir atbilde visam, dārgie! ( ja vien izdodas iemigt, protams).

labunakti!

MrBlokes novelkas dārzā, kur es sēžu, kafijoju, smēķēju un lasu par mīlestību, kas ilgst trīs gadus.

nonāk, iekrīt sauļošanās krēslā un saka: "ehh, jūtos kā trīsdesmitgadīgs, jūtos vecss".

viņam šodien apaļi 30.

man jānogalina promiles, tad mums jābrauc pēc kaķa un viskija.

partytime!

mēs visu pēcpusdienu sēdējām dārzā, dzērām vīnu un runājām par novecošanu.
MrBlokes ir nedaudz skumjš.
vēlāk vilksimies uz Spike, kur nenormāli daudz stulbu studentvecuma meiteņu nenormāli īsos svārkos.

šobrīd klausamies Alexandre Bateiras pa visu māju un vāram dārzeņu zupu.

p.s. Alexandre Bateiras ir no Portugāles un viņš savā mūzikā stāsta par savu dzīvi. tas ķipa kā blogot, tikai ar notīm. (btw - ja kādam gribas - man ir viss viņa /vienīgais/ publicētais albūms)

p.p.s. es apzinos, ka šajā ierakstā izklausos kā septiņdesmitgadīgs perverts.

dzeram un spēlējamies ar iMac.

MrBlokes man vaicā kādēļ neesmu vēl miris pēc šitādas četru mēnešu dzeršanas.
prasu kādēļ četri.
viņš atbild, ka iepriekš dzēru, bet tā ar mēru, un viņam šķiet, ka tas viss sākās decembrī un dēļ Renāta (lai apēd viņu suns).
esteicu, ka man pofig (iekšā pamodās skumjas un aizdomas, ka es viņu mīlēju vairāk kā viņa mani un man tik tiešām kautkādos sirds dziļumos ļoti skumji).


suck it up, man!