If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

es kādai puķes pēdējoreiz dāvināju kautkad pirms četriem gadiem.
kad šodien pasniedzu SarahAnn rožu klēpi viņa samulsa, piesarka, apkrita ap kaklu un teica, ka esot pirmais vīrietis, kas viņai uzdāvina puķes.
viņai rīt būs divsdesmit.

manī ir pazudis tas pozitīvsms, kas man uzturēja nemitīgu labsajūtu mēnesi no vietas.
tutū - tāda sajūta, ka naktī atnāca skype pedolācis un aiznesa to nafig prom.
es kautkā esksistēju un nav man vairs nekādu "gribu", "negribu". es varu darīt visu ko un es varu neko nedarīt, jo man vienalga.

esmu sev kā tāds hemoroīdtūplis, kas ik pa brīdim iesāpas, bet tad jau vairs nemana, jo pierod un var sadzīvot ar to kā ir.

man tik ļoti gribas iziet uz ielām, padzert, paālēties, aiziet uz klubu, aiziet uz krogu, sadzerties, pārnākt un pievemt viesistabu..

es tik ļoti sen jau to vairs nemāku darīt un man dusmas.
es izjeu out, dzeru kolu un runāju un smejos un esmu pareizss - tāds kā ārāmetēja dream - un tad velkos mājup ar taksi un apēdu sviestmaizi un izdzeru glāzi piena pirms gulētiešanas.