If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

gadu es izklaidējos gulēdams random vienīcās, nemitīgi pīpējot zāli, pārdzeroties un ciešot dēļ nemitīgām skumjām, kurām netika rasts nekāds loģisks izskaidrojums.


tas bija sen.
atcerējos, jo šobrīd pārlasu savas vecās dienasgrāmatas.


citēju ierakstu no 04.06.02.
"pamodos un pats nezinu, kas šī ir pa vietu. izskatās kā viesnīcas nummurs, bet man ne mazākās sajēgas kas šī ir pa viesnīcu, uz cik ilgu laiku esmu to noīrējis. vēl labāk - es pat nezinu kas ir šī pilsēta. dzirdu kaijas. sāļš jūras gaiss. pēc Marseļas neizskatās. iespējams, ka esu iekāpis agrajā vilcienā uz Nice. visticamāk jau ka tā. O, viņiem te istabiņā ir ledusskapis pilns ar dzērieniem. viskijs, konjaks..
Dzeru viskiju.
Vecīt, atceries šo dienu, jo šī ir kā piedzimšana no jauna. nekā nav. nav pagātnes, nav rītdienas, nekā nav. ir šis mirklis un glāze dzeramā. vesels!"

visjokainākie ir tie ieraksti (dienasgrāmatās), kad runāju par mirkļa (dzēruma) iemīlēšanos.

14.08.02
"šodien viņa smaida. man. nezinu kādēļ, bet smaida. man žēl, ka es neprotu franču valodu tik labi, lai pateiktu, ka viņa ir ļoti ļoti skaista. sēžu un malkoju jau astotu alu šajā pēcpusdienā. visi ir viņas atnesti. un es sēžuu un vēroju un mēģinu saprast vai viņai ir puisis vai viņa ir brīva. viņa nav tāda kā visas pārējās šeit. viņa ir savādāka. viņa ir jūtama dvēsele un dzīvīgums. [..] šobrīd jūtos tā kā nedaudz viņu krāpis ar Sonja. tā bija kļūda, bet es biju piedzēries. viņa ar un man viss bija vienalga - viņai ar. pretīga bij tā pamošanās un aptveršana kur un ar ko esmu, bet tas taču vienalga. es esmu zaldāts un zaldātiem tā, šķiet, pieklājas darīt. eh, pasūtīšu vēlvienu alu un tad jau viss būs savādāk. šovakar spēlēšu lotto!"

(komentāros jāpiebilst, ka tas viss norisinājās Marseļā kādā bārā, kura regulārs apmeklētājs es biju. Manī bija tik daudz jūtu haosa, ka spēju iemīlēties ikvienā, kas izrādīja kaut nelielu interesi par manu esību, pat ja tas dēļ 50 eu stundā vai dāsnām kabatas naudām. Ar aprakstīto meiteni es nekad tā arī nekad netiku runājis, bet bārmenis gadu vēlāk izstāstīja, ka viņa dzīvo spānijā un mīlestībā dodot priekšroku sievietēm..)

pagātnē mēs spējam sameklēt sevi, brīžos, kad jūtam sevi esam pazaudējušos.