December 2024   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

April 8th, 2009


Posted on 2009.04.08 at 23:27
pēdējās dienās es ļoti daudz domāju.
ļoti daudz domāju un ļoti daudz strādāju.

esmu noguris.


domājot, esmu sapratis, ka nogurums ir mūsu vieslielākais ienaidnieks.
tikai noguris cilvēks padodas rutīnai un atsakās no daydreaming burvības, no sapņiem, no plāniem, no pašaizliedzības savu ideju vārdā.
noguris cilvēks ir noguris un vienīgā viņu interesējošā lieta ir atpūta. visas domas, viss ķermenis un eksistence ir koncentrēta atpūtas nepieciešamībai.

varētu jau teikt - ej tak vienreiz kārtīgi izgulies, vāļājies pa gultu visu dienu un nedari, nedomā neko! Bet ne - ticat vai ne - tas nav iespējams! Noguris cilvēks pat brīvajās dienās savu atpūtu centīsies sarežģīt līdz neprātam, lai to vēlāk varētu saukt par "izdevušos".

es esmu noguris.
līdz neprātam.
piektdiena...

Posted on 2009.04.08 at 23:35
un ak jā - man diennaktī napietiek stundu.
ļoti ļoti gribētos vēl kādas piecas klāt, jo tad varētu sagāzt kalnus.
bet iespējams, ka tas tikai tādēļ, ka man jāstrādā divi darbi: viens maizei, otrs cerībai.

pirmajā esmu profesionālis un man par to maksā un mani ļoti mīl par to, ko daru, bet otrajā vēl neesmu paspējis izkarot savu vietu tirgū (man ļoti labi patīk jēdziens tirgus, tikai tādēļ, ka tad es sevi iedomājos kā sirmu onkuli ar šlipsi ap kaklu, apdriskātā kamieļādas mētelītī, melnu papīrmapīti padusē aiz puķaina vastuka apklāta galda uz kura ir izkārtne ar uzrakstu "pārdodu to, ko protu!") un cilvēki vēl nav sapratuši, ka esmu atlīdzības vērts.

Posted on 2009.04.08 at 23:50
kāds paziņa - neatkarīgs mākslinieks, ar kuru dažkārt nācies izdzert tukšus krogus, kādudien (pirms mēneša aptuveni) sadomāja uzgleznt puskailu premjeru uz poda ar tualetes papīra rulli rokā, ielikt to smukā rāmī un pakārt nacionālajā galerijā.

joks pārvērtās skandālā valsts mērogā un pat aizskāra tādas tēmas kā vārda brīvība un demokrātija.
ķīnieši priecājās (hoho - ir vēl kāda valsts, kurā vārda brīvība tikai tāds blablabla vien ir!), paziņa bēguļoja (jo pilns pagalms ar reportieriem no visām avīzēm), paziņa pavadīja nakti policijas iecirknī, jo tika taujāts kas pasūtījis sabotāžu (!!!) un vēl nedēļu vēlāk viss apklusa un iestājās miers.


šobrīd viņam ir neskaitāmi viņa darbu pircēji.
viņš izdomāja, kā sevi pārdot.
cepuri nost.

Posted on 2009.04.08 at 23:57
dzīve ir pierādījusi, ka cilvēki novērtē nevis tava darba augļus, bet kā tos pasniedz.

sapelējušu zigābolu pilnai zelta paplātei atradīsies daudz vairāk pircēju, kā sūdainai lāpstai.

Previous Day  Next Day