Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

skriešus skrēju mājpup, lai izbēgtu no globālās depresijas - ir diezgan pretīgi staigāt pa ielām, kur visapkārt tik drūmas sejas.
vienīgā vieta, kur cilvēki vēl var sastapt smaidošas sejas ir vīna veikals - vīnā esot patiesība un patiesība tāda, ka skumt nafig nav vajadzīgs, jo viss ir tāpat kā bijis, vismaz mums - dzērājiem, jo, ja neatlaida dēļ dzeršanas, tad netlaidīs arī krīzes situācijā.
grimst tie, kas gribēja uzlēkt augstāk par savu pakaļu, bet tiem, kam viss vienmēr bijis pie pakaļas, nekas dzīvē nav mainījies.

činčin.

p.s. hwz kādēļ atcerējos to multeni par laimes lāci...

sux - vēl kautkāds vīruss visam pa virsu...
eju pēc Hennessy.

nodzeru medicīnas studenta mēneša stipendiju vienā vakarā..
un tas vēl ir pa lēto, parasti cilvēki LT strādā mēnesi, lai nopelnītu to, ko es piektdienas naktīs izmīžu krogus tualetē...

nelielos - man sāp, tikai tādēļ, ka tā ir neteisnība, tikai nekādi nevaru saprast vai nepareizi ir tas, ka es tā varu darīt, vai tas, ka the others tur-kautkur-citur tā nevar..

kādudien es strādāšu tikai labdarībai.
atmetīšu dzeršanu un maukošanos un darīšu tikai darbus, kas kautkādi nāks par labu badā mirstošiem bērniem teiksim..... Igaunijā.

konjaks ir tik neciešamai labs, ka ar alkoholu tam, šķietami, nav nekāda sakara.

esat kādreiz bijuši Bosnijā? Pilsētā Mostar?
tu ir labi.
vienpus upei cilvēki dzer.
otrpus upei cilvēki arī dzer.
tikai baznīcas viņiem atšķiras.
visādi citādi - cilvēki vien ir....

es skaidri zinu, ka esmu neprātīgs, jo vakara sākumā iztriepu pudeli vīna, tad sajutu vīrusu, tad aizcilpoju līdz DārzaMājiņai (rakstu ar Lielo burtu, jo tā ir dārgumu krātuve par kuru neviens no the others neko nenojauš!!) pēc pudeles Hennessy un tagat sūcu nektāru skaidri zinot, ka rīts būs smags..

pēkšņi iedomājos par faktu, ka rakstieki-dzērāji dzivo vidēji 15 gadus ilgāk kā rakstnieki-nedzērāji.
mosh Bukowski visu izdomāja savā pautrī?

nav neiespējami, jo Terry Pratchett sadomāja vēl vairāk....

btw - ja man būtu talants rakstīt skaidrā, tad es ar rakstītu (pārdošanai potenciālu literatūru).
tad, kad dzeru man neko citu negribas kā dzert.

visi tie, kas saka, ka raksta dzērumā (pārdošanai potenciālu literatūru) melo.

cinčin!

sadzeršos un iešu izmēģināt savu jauno lecamauklu!

interesanti, ko dara cilvēks, kad jūt, ka sūdi līdz ausīm...

man tā ir bijis, bet tikai jūtu jautājumos (es maz uztraucos par fizisko pasauli) un tad es parasti braucu kalnos un sēžu (guļu) guļamaisā divas nedēļas un dzeru vīnu un nekomunicēju; kautkā vēlāk ir kļuvis labāk... pasaule, cilvēki...