If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

šito es ierakstīju kā atbildi kādam komentāram vakarnakt puspiecos no rīta pilnīgā lopā sadzēries, ēdot šķības sviestmaizes ar majonēzi...


"well - visi mēs slēpjamies ilūzijās - lai kādas tās arī nebūtu.
visi mēs dramatizējam - arī tu.
tie, kas nav bijuši armijā pat nespēj izsapņot ko nozīmē būt armijā.
es mīlu cilvēkus.
es esmu skaidrs. es esmu dzēris reizums. pagātne ir šeit ar mani un ir neizslēdzams fakts manā pašizaugsmē.
kopš sevi apzinos es speru soļus, tikai tādēļ, ka neatbildu uz nevienu jautājumu - es dzīvoju, es baudu.. es izdzīvoju.. MANU dzīvi."

šodien darbā sirds stājās, bet vakar bija labi - tā vienmēr.
polosa belaja, polosa chornaja...

vājprātīga slinkuma lēkmē pasūtīju sev picu un uzkodas.
dzeru whisky (atkal).

domāju, ka man vajadzētu atsākt fotografēšanu - sensensen neko neesmu darījis.