sēžu uz krēsla, sakrustotas kājas dīvānā, malkoju vīnu, smēķēju un domāju par to, ka vienīgā ieta ko no šīs dzīves gaidu ir nomirt.
gribas, lai visam punkts, jo tāvaitā punkts jau ir pielikts, tikai neveins nezinam kur un kad.
man gribas, lai tagad.
nebūtu visas tās muļķīgās noņemšanās ap patiesības meklējumiem.
nebūtu vairs sevi jāmāna ar vīna izraisītu labsajūtu, nebūtu vairs jātēlo mīlētspēja, nebūtu vairs ķermeņa ap ko tik daudz noņemties...
es gribu mieru.
gribas, lai visam punkts, jo tāvaitā punkts jau ir pielikts, tikai neveins nezinam kur un kad.
man gribas, lai tagad.
nebūtu visas tās muļķīgās noņemšanās ap patiesības meklējumiem.
nebūtu vairs sevi jāmāna ar vīna izraisītu labsajūtu, nebūtu vairs jātēlo mīlētspēja, nebūtu vairs ķermeņa ap ko tik daudz noņemties...
es gribu mieru.