Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

pavisam nejauši pool spēlēšana atlikās par labu pļāpāšanai bārā ar tradicionālu īru mūziku dzīvā izpildījumā, veciem cilvēkiem kas griežas deju ritmā, meiteni, kas divreiz pusstundā vaicā vai negribam vēl alu, četrām pintēm smithwick, slāpju dzesēšanai...
un kad gājā mājup runājām par vistas cepetīm un nejaušs garāmgājējs pēkšņi iesāucās "oh, you like chicken! I have chicken!" un izvilka no kabatas savu digitālo fotoaparātu uz kura mums nodemonstrēja duci vistu fotogrāfiju.
ar draugu saskatījāmies, apsmējāies un nospriedām, ka šonakt pasaulei kautkas atgadījies.

Šerijs svētdienas vakarā nu jau kļuvis par tādu kā tradīciju.
Šovakar nolēmu izbaudīt Tio Pepe ExtraDry un teikšu kā ir - nav ne vainas.

esmu hedonists un basta. un nu jau laikam pārāk vēlu kaut ko mainīt.

kaislīgākie iedzērāji un tusētāji, kādus man līdz šim nācies satikt, nāķ nevis no polijas, vai latvijas (kā dažiem labpatiktos domāt), bet no tālajiem austrumiem - Indijas.
tajos puišos ir potenciāls - nenogurdināma mīlestība uz visu alkoholizēto un lieliskas virtuves tradīcijas - vienmēr ir prieks viesoties viņu mājās.

iedomājies, ka jau desmit gadu neesmu lasījis nevienu haiku...

dažkārt man šķiet, ka mēs esam cibā, lai sameklētu citus - tos, kas domā tāpat kā es, kā Tu, kā viņš!

tikai vienreiz esmu saticis kādu šeit iepazītu, un ne mirkli nevilcinājos, nešaubījos vai būs interesanti.
zināju, ka būs!

dzīvnieciskas iekāres radīta vienaldzība.

Randoma bilde.

"Gipsy"

un kad tu, cilvēk, esi pamatīgi saguris prātojot par šo un to, tad nogurums kā milzīgs klintsbluķis uzkrīt uz taviem pleciem un acis tik smagas, ka jālien migā un jāguļ vismaz divpadsmit stundas no vietas.
labu!