Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

strādāt sešas stundas dienā ir bezgaljauki.
esmu pārvilcis strīpu kategoriskajai nostājai strādāt darbu, kas atrodas ne tālāk kā 5 min gājienā no mājas.
dzīvojot savā ciematā, esmu aizmirsis, ka visapkārt ir vēl neiepazīti cilvēki, ka dzīve nebeidzas pie lidostas, ka daudz vairāk prieku darba dienai sagādā stundas brauciens autobusā ar vērošanas vērtiem cilvēkiem, kā nosoļot 500 metrus sveicinot kaimiņus, kas cērp savu piemājas mauriņu.

varbūt lieta tanī, ka es strādāju dienā. saule. pasaule tāda kādai tai būtu jābūt. diena. vakari pārdomām, vakari grāmatām un bezjēdzīgiem deviņdesmito gadu seriāliem.

...un četri ali pēc tādas darba dienas sagādā vairāk prieka, kā litrs viskija sešos no rīta.

aizveru acis un es redzu gruzīņu meiteni ar milzīgiem auskariem.
pamatoti.
viņā ir kautkas ko netiku pamanījis nevienā citā. daudzkas.
viņa nesakautrējās un palūdza, lai uztinu smēķi.
ieliku tabaku un pasniedzu, lai aplaiza. satinu. aizsmēķējām.


iepazināmies pirms pāris stundām, uz dažām minūtēm. neaizmirstami. man.

RSS man mlle_wonderland rakstīto piedādā ar 3 stundu nokavēšanos. bet tikai viņas rakstīto. ar pārējiem viss kārtībā..