Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

ir diezgan labi, ka vakar laicīgu iemigu un nepaspēju iztrekterēt arī otro pudeli argentīniešu vīna.
šitais ir reti draņķīgs. laikam jāmet ārā, vai jāvāra ķīselis.

ak jā - šorīt pamodos no tā, ka kāds uz mani skatās.
lapsene.
sēdēja zem naktslampas un vienkārši blenza man virsū.
nevaru ciest, ka uz mani blenž.

nu tik slikti man sen nebij bijis...
turklāt vienatnē nācās pabarot vairākus simtus, holestorolā bagātus, rijējus.


argentīniešu vīnu atdevu kaimiņam - lai jau indējas.



.

laikam vīnam būs jāmet miers.
alu vispār vairs nevaru iedzert.
viskijs ir nedaudz apnicis.
pēc šņabja ar mani runā Mona Lisa...

vēl ir palicis šerijs. dārgs pēc suņa, bet ko lai dara - izdzīvošanas jautājums.

kādreiz (jaunībā), kad dzīvoju Kuldīgā vakaros izklaidējāmies vizinoties mercedesos, piestājot garāmejošām metenēm un aicinot meitenes uz iedzeršanu. vienmēr tas beidzās veiksmīgi - iesēdinājām meietenes mašīnās un braucām pie Ventas piknikā ar kūpinātu vistu, baltajiem stārķiem un krievu mūziku (tatu&co).. vakari parasti tā arī beidzās, jo mums šķita amorāli ievilkt meiteni gultā (pat ja viņa to grib) tikai tāpēc, ka viņa ir ēdusi mūsu vistu un dzērusi mūsu šņabi.

sliktie puikas ne vienmēr ir tik slikti kā izskatās..

draugi aicina spēlēt futbollu.

zinu kā tas beigsies - kautādi nepazīstami cilvēki spārdīs mūsu bumbu un mēs sēdēsim un laksim alu ar šņabi.

atteicos.
---

laiks iet. kļūstu pieredzē bagātāks, bet draugi tādi paši kā pirms gadiem piecpadsmit.


.