visa tā ņemšanās ap valentīndienu tiešām ir smieklīga.
tāpat kā ņemšanās ap ziemassvētkiem, neatkarības dienām utt utjp...
taču zinu, ka lielākā daļa cilvēku tomēr kautkur dziļi sevī gaida, ka kāds viņam atsūtīs apsveikuma kartiņu (vismaz).
tāda nu ir cilvēku būtība. tur neko nepadarīsi.
tādēļ:
"Sabučoju visas savas lasītājas un visas, kuras lasu es!"
tāpat kā ņemšanās ap ziemassvētkiem, neatkarības dienām utt utjp...
taču zinu, ka lielākā daļa cilvēku tomēr kautkur dziļi sevī gaida, ka kāds viņam atsūtīs apsveikuma kartiņu (vismaz).
tāda nu ir cilvēku būtība. tur neko nepadarīsi.
tādēļ:
"Sabučoju visas savas lasītājas un visas, kuras lasu es!"
reiz kāds man ļoti labs draugs, kurš savā dzīvē ir izvēlējies karjeru un finansiālu labsajūtu (un viņš tiešām jūtas finansiāli ļoti labi) man vaicāja:
"..un ko tu darīsi, kad kļūsi vecs un tev mugursoma kļūs par smagu, būsi noguris no saviem nemitīgajiem pasaules klejojumiem?"
Viņš man šo jautājumu uzdeva apmēram pirms gada. Toreiz es nezināju, ko atbildēt. Visu šo gadu ik pa laikam par to iedomājos un sapratu, ka viņam ir daļēja taisnība. Tas mani nedaudz apbēdināja.
Pagājušajā naktī mani pēkšņi pamodināja doma. Es biju atradis atbildi (un to viņam nekavējoties nosūtīju pa e-pastu).
Un tā ir:
"..tad es apsēdīšos un uzrakstīšu kā es izdzīvoju tavus sapņus."
"..un ko tu darīsi, kad kļūsi vecs un tev mugursoma kļūs par smagu, būsi noguris no saviem nemitīgajiem pasaules klejojumiem?"
Viņš man šo jautājumu uzdeva apmēram pirms gada. Toreiz es nezināju, ko atbildēt. Visu šo gadu ik pa laikam par to iedomājos un sapratu, ka viņam ir daļēja taisnība. Tas mani nedaudz apbēdināja.
Pagājušajā naktī mani pēkšņi pamodināja doma. Es biju atradis atbildi (un to viņam nekavējoties nosūtīju pa e-pastu).
Un tā ir:
"..tad es apsēdīšos un uzrakstīšu kā es izdzīvoju tavus sapņus."