Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

un atkal darbā dzeram.

kolēģes nevar sagaidīt pirmdienu, kad visas atturīgi ("nē, nu es tikai pāris alus izdzeršu un viss... nu labi, nutad vēlvienu.... hei nu davai varbūt paņemam pudeli šņabja?... ei nu ejam ka visi dejot!... oh, ja man nebūtu puiša es labprāt pavadītu nakti pie tevis.. mmmm... hei, nu panāc šurp, dārgumiņ, uz atvadu skūspstu!...") pielies sejas plānotajā jobParty ierastajā Karaoke.


man ir bišķi vienalga, jo seju es pieleju teju vai katru rītu. kompānija man (vairs) nav vajadzīga. esmu sapratis, ka tīri labi jūtos vienatnē.

Sievietes prot melot, bet mēs ne.

"Ja tu mani mīlētu, tu reizi pusgadā apgireztu kājām nagus!"

noregulēju modinātāju, cerībā, ka spēšu aizmigt.

tā - experiments ir pierādījis, ka vodka ir fui. jebkāda. ja pat no vakardienas Absolut 350 gramiem man šodien ir diezgan slikta dūša, tad par citām vodkām nemaz nerunāsim.

(jesus!)

ar nostaļģiju atceros trešdienas pēcpusdienu, kad pēc trīs litriem Scotch Whisky es jutos kā nekas nebūtu bijis.
šodien nopirkšu pudeli laba ScotchWhisky.
noteikti nopirkšu.


(p.s. krievi noteikti izdomāja vodku, lai cilvēki to dzertu, mocītos ar paģirām un nedomātu par nopietnām problēmām valstī. Gluži kā Sarkozy izdomāja Carla Bruni...)