pamodos pirms stundas, apsēdos gultā un sāku ģērbties.
viņa man jautāja kas notiek.
teicu, ka nekas īpašs - 'es tevi pametu'.
viņa man jautāja kas notiek.
teicu, ka nekas īpašs - 'es tevi pametu'.
šorīt viesistabā nenormāls bardaks - cigarešu izsmēķi, tukšas alus bundžas, ruma pudeles, šaha kauliņi un kautkāda meitene...
...un tad sākās paģiras.
sēžu, malkoju alu un raustu ar netīriem pirkstiem no deguna spalvas.
agrāk es dzēru un sportoju un rakstīju. tagat es vairs tikai dzeru.
sēžu, malkoju alu un raustu ar netīriem pirkstiem no deguna spalvas.
agrāk es dzēru un sportoju un rakstīju. tagat es vairs tikai dzeru.
pirms 12 stndām atvērts Budweiser zaudē visas savas garšas īpašības.
taču tas joprojām ir pilns ar alkoholu.
turpmākās divas stundas tukšošu vakarnakts viesu neizdzertās bundžas. patīkama laika nosišana.
taču tas joprojām ir pilns ar alkoholu.
turpmākās divas stundas tukšošu vakarnakts viesu neizdzertās bundžas. patīkama laika nosišana.
virtuvē ir 'vaimanuvai' situācija - kautkāda zivju pastēte izsmērēta pa visu galdu.
nesaprotu kā viņa varēja tajā visā dzert kafiju no rīta.
nesaprotu kā viņa varēja tajā visā dzert kafiju no rīta.
1
Posted on 2007.12.05 at 11:46
Man bija divdesmit gadu. Toreiz dzīvoju laukos pie vecākiem, strādāju kā mežcirtējs un tikko biju nopircis vecu BMW par 150 dolāriem. Tas bija mans lepnums un mana brīvība. Sēdējām ap galdu un mans tēvs gatavoja šašliku. Es sēdēju un malkoju alu pa virsu ik pa brīdim uzdzerdams brendiju. Manī raisījās dīvainas sajūtas un visspēcīgākā no tām bioj tukšuma sajūta. Sajūta, ka man kautkas pietrūkst un ka ikdienas rutīna ar darbu mežā, tēva brigādē nav priekš manis. Ielēju vēl sev glāzīti brendija.
Tēt, iedzersi ar mani?
Viņš pamāja ar galvu.
Tu jau sapļāvi zāli cūkām?
Aha.
Ielēju mums pa mēriņam. Saskandinājām un izmetām vienā rāvienā.
Tu negribi alu uzdzert?
Prātīgi ar to aliņu. Sataisīsi vēderā pamatīgu kokteili.
Pasmaidīju un ierāvu krietnu malku aukstā portera alus.
Lēnām iestājās vakars un saule gāja uz rietu. Jutu, kā lēnām aizpeld mana apziņa.
Vēlāk atnāca viesi – mans onkulis ar savu desmit gadu jaunāko sievu, daži kaimiņi, kas bija izrāvušies no savu sievu valgiem lai iedzertu ar Guni. Tēvs ar visiem pļāpāja un lēnām kļuva arvien sārtāks un arvien vairāk piedzēries. Mamma nesa dažnedažādus ēdienus no visrtuves un lika uz dārza galdiņu. Sēdējām un runājāmies par visu ko un tai pat laikā ne par ko. Lauku darbi, darbs mežā – vispopulārākie sarunu temati deviņdesmito dadu Latvijas laukos.
Jutu, ka arvien un arvien vairāk man gribas doties prom. Būt kautkur starp jaunām meitenēm. Baudīt mīlas priekus. Devos istabā, sameklēju mašīnas atslēgas un piecdesmit latus, kas bija vēl atlikuši no pēdējās algas dienas.
Iekāpu mašīnā un pēkšņi idzirdēju mātes saucienu: Kur tu esi sataisījies?
Aizbraukšu līdz kultūras namam. Tur šodien kautkāda ballīte.
Tu taču esi pilnīgi pārdzēries. Kur tu tāds vari braukt? Paliec mājās.
Nea – negribu. Drīz būšu atpakaļ.
Viņa pienāca pie mašīnas.
Dēliņ, beidz muļķoties.
Es tomēr braukšu.
Nekur tu nebrauksi., un viņa izrāva aizdedzes atslēgas.
Domā, ka tā ir gudra rīcība?
Viņa apgriezās un devās prom rokās turot atslēgas, kas man varēja sniegt brīvību un jautru vakaru.
Aizcirtu durvis un ieslēdzu radio. Sēdēju un uz mirkli apdomāju iespējamo risinājumu. Pēc mirkļa izkāpu un aizgāju līdz garāžai. Tēva folksvāgenā aizdedzes atslēgas bija vietā. Iedarbināju motoru un riepām kaucot izbraucu no garāžas. Veicu bonda cienīgu apgriezienu atpakaļgaitā un pēc mirkļa jau es biju uz ceļa un spolējošās riepas sacēla milzīgu putekļu mākoni. Iespiedu pedāli grīdā un aizsmēķēju cigareti un sapratu, ka mātei bija taisnība – esmu pilnīgi pārdzēries. Traucos pa bedrainajiem lauku celiņiem pēc katra līkuma cīnoties ar sānslīdi un pūloties mašīnu noturēt uz ceļa. Negribēju domāt par to, kā viss šis stāst beigsies. Viss, kas bija svarīgi, ka pēc piecpadsmit minūtēm būšu kautkur, kur man visapkārt būs daudz meiteņu, alkohols un iespēja labi pavadīt laiku.
Apstādināju mašīnu Jura mājas priekšā. Sētā vairs vietas nebija – stāvēja jau trīs auto. Izkāpu un atcerējos, ka mans tēvs mēdz slēpt bagāžniekā pudeli šņabja. Šoreiz tur atrdau divas pudeles. Paņēmu vienu un gāju iekšā. Pie durvīm mani jau gaidīja Jura sieva.
Čau. Priecīgus svētkus!
Tev tāpat! Še – ciemkukulis. - pasniedzu viņai pudeli.
Domāju, ka svinēsi mājās kopā ar večiem.
Eh, tur bija garlaicīgi.
Nāc iekšā.
Mājas iekšpagalmā sēdēja kādi desmit veči un bija jau manāmi iereibuši. Sasveicinājos ar visiem. Tur sēdēja arī trīs meitenes un viena, kura izskatījās daudz par jaunu jebkādam mani interesējošam sakaram. Sasveicinājos ar visiem. Juris man ielēja glāzi šņabja. Pasmaidīju un izmetu vienā rāvienā.
Izskatās, ka tev šovakar slāpst.
Aha. Nedaudz sastrīdējos ar večiem, bet tas pofig.
Apsēdos un klausījos veču sarunās. Par mežu un par lauku darbiem. Ielēju sev vēl glāzi šņabja un atkorķēju pudeli portera. Viens puisis nepārtraukti runājās pa telefonu. Pēkšņi viņš nolika klausuli, paskatīās apkārt un teica:
Kāds var mani aizvest līdz Vilgālei. Manējā ir galīgi dusmīga, ka neesmu ar viņu.
Es varu.
Es benzīnu samaksāšu.
Nekas. Meitenes tur ir?
Būs. Alus arī.
Super.
Saskandinājām un izmetām pa glāzei šņabja. Paņēmu vēl divas pudeles alus no kastes.
Juri, es paņemšu ceļam.
Labs i`. Tikai brauc prātīgi. Šovakar noteikti te pilns ar mentiem.
Neuztraucies. Mani ir neliela pazīšanās.
OK.
Gājām uz mašīnu. Iedarbināju dzinēju un iespiedu pedāli grīdā.
Mēs bijām sastrīdējušies, jo viņa gribēja šo vakaru svin;et pie kautkāda idiota. Tagat pati zvana un bļauj, ka esot neinteresanti.
Ceļu parādīsi.
Aha.
Meietenes tur tiešām ir.
Būs. Šņabis arī.
Tas labi.
Ieliku kaseti atskaņotājā un pagriezu skaļāk.
Ceļš uz māju bija neliels un aizaudzis. Nepārtraukti grozīju stūri, lai izvairītos no akmeņiem un izpūtēja noraušanas.
Apturēju mašīnu dažus metrus no ugunskura ap kuru sēdēja daži jaunieši un klausījās kāda stāstā. Visi bija diezgan pamatīgi iedzēruši.
Līga, šis ir Stefans.
Patīkami. - viņa man pasniedza roku sveizcienam. Sarokojāmies. Viņa bija skaista. Tumšiem matiem, neliela auguma ļoti skaitām acīm un milzīgām krūtīm.
Kāds no viesiem man pasniedz pudeli alus :
Priekā, vecais!
Saskandināju ar visiem. Apsēdos un skatījos ugunskurā. Pēkšņi mani uzrunāja viena meitene.
Kā tevi sauc?
Stefans.
Liene. Es esmu Līgas māsa.
Priecīgus svētkus, Liene.
Tev arī.
Man mašīnā ir pudele šņabja. Negribi ieraut?
Aha. Alu īstenībā neciešu.
Aizgājām līdz mašinai un es paslepus no bagāžnieka paņēmu pudeli.
Man nav glāžu. Tas nekas?
Neesmu izlepusi. - viņa iedzēr krietnu malku no pudeles un saviebās. - diezgan ass. Nekā uzkožama tev nav?
Nea.
Pagaidi, sadabūšu kautko. - Viņa izkāpa un pēc mirkļa atgriezās ar skābētu gurķu burku rokā.
Malkojām šņabi no pudeles un uzkodām gurķus.
|Tu dzīvo šeit?
Nē, šī ir viena drauga māja. Es dzīvoju Vilgāles centrā. Tu negribi mani uz turieni aizvest?
Varbūt vēlāk. Pagaidām es esmu ar Kristapu. Man vēlāk viņš jāved atpakaļ pie Jura.
Nedomāju, ka viņš brauks. Paskaties kā sēž saķēries ar Līgu. Viņa viņu nekur nelaidīs.
Iespējams. Tā vai tā nevaru viņu te vienu pamest. Es apsolīju.
Solījumiem vispār nav nekādas nozīmes.
Ir. Tev ir draugs?
Nav. Bija, bet viņš bija baigais kretīns. Pasūtīju pie velna. Bosiņš. Varbūt zini.
Jā – esam pāris reizes dzēruši kopā.
To viņš pieprot – dzert. Tu arī dzer daudz?
Ne pārāk. Dažreiz.
Uzmanies – tas ne pie kā laba nenoved. Man abi veči ir alkoholiķi. Kopš 16 gadiem mēs ar māsu pašas pelnam sev iztiku. Man pat nācās pamest vidusskolu, jo vajadzēja strādāt iztikai.
Cik tev ir gadu?
Astoņpadsmit. Tev?
Divdesmit.
Aha. Visu laiku dzīvo pa Kuldīgu?
Nē. Es studēju Rīgā pusotru gadu un tad nolēmu, ka tam nav jēgas. Atbraucu uz laukiem.
Ko Tu dari?
Strādāju mežā. Zāķēju kokus.
Tad jau tu esi biezais.
Nu iztikai pietiek. - Pasmaidīju un atcerējos vakarus Rīgā, kad mani draugi rīkoja iedzeršanas lepnākajā pilsētas restorānā, kur glāze šņabja maksāja tik pat daudz cik četras pudeles veikalā.
Sēdējām kādu brīdi un runājāmies par dzīvi Kuldīgā. Mēģinājām atrast kopīgus paziņas un tādu bija daudz brīnījos kādēļ es šo meiteni nekad agrāk nebiju sastapis. Taču varbūt, ka biju, varbūt vienkārši neatcerējos – man bieži pazuda atmiņa, kad dzēru.
Pie loga pieklauvēja Kristaps, kas turēja savos apskāvienos Līgu.
Klau vecais, tev kautkas šovakar darāms?
Nē, nekādu plānu nav.
Varbūt braucam visi četri uz Vilgāli? Tur pie ezera ir kautkāds koncerts.
Ok.
Viņi iekāpa mašīnā un iekārtojās uz aizmugurējā sēdekļa.
Ko jūs dzeerat?
Šņabi. Gribi?
Koņešno!
Pasniedzu viņiem pudeli un pagriezu aizdedzes atslēgu.
Koncerts jau bija beidzies. Uz soliņiem vēl sēdēja daži jaunieši, dzēra alu. Viens no viņiem spēlēja ģitāru un dziedāja kautkādas krievu dziesmas.
Laikam esam par vēlu.
Tā izskatās.
Man mājās ir pudele brendija un daži aliņi. - ieteicās Līga.
Ok. Braucam pie tevis.
Viņas dzīvoja nelielā vienistabas dzīvokī piecdesmito gadu daudzstāvu mājā ar skatu uz ezeru.
Iekārtojāmies virtuvē ap nelielu apbružātu galdu. Viss šajā mājā bij vecs, bet man tas patika. Sākām malkot alu un runāties par darbu. Kristaps strādāja gaterī. Līga bija pārdevēja kādā veikaliņā Kuldīgā. Liene strādāja kādā trikotāžas uzņēmuma un visu dienu šuva T-kreklus.
Klau, vecais, iedod man mašinas atslēgas. Mēs ar Līgu aizbrauksim līdz ezeram.
|Sasodīts – tā nav laba doma, jo tā ir senču mašīna, viņi man galvu noraus, ja tai kautkas notiks.
Neuztraucies. Būšu ļoti uzmanīgs.
Nu labi, bet tiešām nedari muļķības. - doma, ka beidzot palikšu ar Lieni divatā mani uzbudināja.
Viņu guļamistabā bija tikai viena divguļamā gulta. Iegāju tualetē, kad iznācu Liene jau bija ieritinājusies segā. Viņa joprojām bija apģērbusies. Ieskatījos izstabā un pasmaidīju.
Kas ir?
Nekas. Šņabi dzersi?
Nezinu. Varbūt nedaudz.
Iegāju virtuvē un paņēmu pudeli brendija.
Pielēju pusi glāzes, novilku džemperi un atgūlos viņai blakus. Viņa gulēja ar muguru pret mani, tad spēji pagriezās un mani noskūspstija. Es noliiku glāzi uz naktsgaldiņa un vi;nu apskāvu. Mēs kādu brīdi skūpstījāmies, tad viņa mani spēji atgrūda.
Tevi protams interesē tikai sekss. Bet nekā nebūs. Es neesmu tāda.
Zinu, ka neesi. Tu esi īpaša. Esmu gatavs to pataupīt nākamajai reizei.
Atkal viņu apskāvu un mēs gremdējāmies ilgākā skūpstā. Sāku viņu glāstīt un manī pamodās neiedomājama dzīvnieciska iekāre. Viņa mani atgūda.
Beidz. Tas beigsies slikti.
Apsolu būt prātīgs.
Tai brīdi pa durvīm ienāca Kristaps un Līga.
Ārā ir garlaicīgi.
Ar mašīnu viss ok?
Protams.
Liene piecēlās un aizgāja uz tualeti. Tad viņa atgriezās.
Stefan, ejam pastaigāt.
Labi.
Paņēmu jaku uzviku kurpes un devos ārā.
Kurp mēs ejam.
Es tev parādīšu.
Gājām garām daudzdzīvokļu māju rindām līdz nonācām pie kāda šķūnīša. Viņa pie ieejas sameklēja atslēgu un atvēra durvis. Tas bija pilns ar smaržojošu sienu.
Šeit tikai nepīpē. Tas ir bīstami.
Ko mēs šeit daram?
Tu gribēji palikt mājās ar viņiem abiem?
Nē, bet...
Viņa mani sagrāba skūspstam un nometa uz siena panta.
No rīta mani pamodināja ļaužu balsis. Gulēju kails, aplipis ar sienu, kas dūrās manā pēcpusē.
Sameklēju drēbes un izpurināju tās no siena čabām, apģērbos un izgāju ārā, aizvēru durvis un devos uz dzīvokli. Piezvanīju. Man atvēra Līga.
Labrīt. Kafiju dzersi?
Labprāt.
Iegāju dzīvoklī, apsēdos uz ķebļa virtuvē un aizsmēķēju cigareti.
Kur Liene?
Aizbrauca šorīt uz Kuldīgu.
Viņa uz mani paskatījās un pasmaidīja.
Neuztraucies. Tas nav tevis dēļ. Viņa vienkārši ir dīvaina meitene.
Un kur ir Kristaps?
Arī aizbrauca. Pie savām maukām uz Paduri. Maita.
Iemalkoju kafiju un mēģināju savākt domas. Atpakaļ braukt vēl negribējās. Gribējās alu.
Tev nav kas dzerams aizķēries?
Ir glāze šņabja istabā uz naktsgaldiņa vēl no vakardienas.
Aizgāju un izmetu to vienā rāvienā. Aizsmēķēju cigareti.
Nu labi. Es braukšu.
Labi.
Nutad līdz nākamajai reizei.
Sarunāts. Brauc ciemos.
Es izgāju pa durvīm, iekāpu mašīnā un pagriezu aizdedzes atslēgu.
Tēt, iedzersi ar mani?
Viņš pamāja ar galvu.
Tu jau sapļāvi zāli cūkām?
Aha.
Ielēju mums pa mēriņam. Saskandinājām un izmetām vienā rāvienā.
Tu negribi alu uzdzert?
Prātīgi ar to aliņu. Sataisīsi vēderā pamatīgu kokteili.
Pasmaidīju un ierāvu krietnu malku aukstā portera alus.
Lēnām iestājās vakars un saule gāja uz rietu. Jutu, kā lēnām aizpeld mana apziņa.
Vēlāk atnāca viesi – mans onkulis ar savu desmit gadu jaunāko sievu, daži kaimiņi, kas bija izrāvušies no savu sievu valgiem lai iedzertu ar Guni. Tēvs ar visiem pļāpāja un lēnām kļuva arvien sārtāks un arvien vairāk piedzēries. Mamma nesa dažnedažādus ēdienus no visrtuves un lika uz dārza galdiņu. Sēdējām un runājāmies par visu ko un tai pat laikā ne par ko. Lauku darbi, darbs mežā – vispopulārākie sarunu temati deviņdesmito dadu Latvijas laukos.
Jutu, ka arvien un arvien vairāk man gribas doties prom. Būt kautkur starp jaunām meitenēm. Baudīt mīlas priekus. Devos istabā, sameklēju mašīnas atslēgas un piecdesmit latus, kas bija vēl atlikuši no pēdējās algas dienas.
Iekāpu mašīnā un pēkšņi idzirdēju mātes saucienu: Kur tu esi sataisījies?
Aizbraukšu līdz kultūras namam. Tur šodien kautkāda ballīte.
Tu taču esi pilnīgi pārdzēries. Kur tu tāds vari braukt? Paliec mājās.
Nea – negribu. Drīz būšu atpakaļ.
Viņa pienāca pie mašīnas.
Dēliņ, beidz muļķoties.
Es tomēr braukšu.
Nekur tu nebrauksi., un viņa izrāva aizdedzes atslēgas.
Domā, ka tā ir gudra rīcība?
Viņa apgriezās un devās prom rokās turot atslēgas, kas man varēja sniegt brīvību un jautru vakaru.
Aizcirtu durvis un ieslēdzu radio. Sēdēju un uz mirkli apdomāju iespējamo risinājumu. Pēc mirkļa izkāpu un aizgāju līdz garāžai. Tēva folksvāgenā aizdedzes atslēgas bija vietā. Iedarbināju motoru un riepām kaucot izbraucu no garāžas. Veicu bonda cienīgu apgriezienu atpakaļgaitā un pēc mirkļa jau es biju uz ceļa un spolējošās riepas sacēla milzīgu putekļu mākoni. Iespiedu pedāli grīdā un aizsmēķēju cigareti un sapratu, ka mātei bija taisnība – esmu pilnīgi pārdzēries. Traucos pa bedrainajiem lauku celiņiem pēc katra līkuma cīnoties ar sānslīdi un pūloties mašīnu noturēt uz ceļa. Negribēju domāt par to, kā viss šis stāst beigsies. Viss, kas bija svarīgi, ka pēc piecpadsmit minūtēm būšu kautkur, kur man visapkārt būs daudz meiteņu, alkohols un iespēja labi pavadīt laiku.
Apstādināju mašīnu Jura mājas priekšā. Sētā vairs vietas nebija – stāvēja jau trīs auto. Izkāpu un atcerējos, ka mans tēvs mēdz slēpt bagāžniekā pudeli šņabja. Šoreiz tur atrdau divas pudeles. Paņēmu vienu un gāju iekšā. Pie durvīm mani jau gaidīja Jura sieva.
Čau. Priecīgus svētkus!
Tev tāpat! Še – ciemkukulis. - pasniedzu viņai pudeli.
Domāju, ka svinēsi mājās kopā ar večiem.
Eh, tur bija garlaicīgi.
Nāc iekšā.
Mājas iekšpagalmā sēdēja kādi desmit veči un bija jau manāmi iereibuši. Sasveicinājos ar visiem. Tur sēdēja arī trīs meitenes un viena, kura izskatījās daudz par jaunu jebkādam mani interesējošam sakaram. Sasveicinājos ar visiem. Juris man ielēja glāzi šņabja. Pasmaidīju un izmetu vienā rāvienā.
Izskatās, ka tev šovakar slāpst.
Aha. Nedaudz sastrīdējos ar večiem, bet tas pofig.
Apsēdos un klausījos veču sarunās. Par mežu un par lauku darbiem. Ielēju sev vēl glāzi šņabja un atkorķēju pudeli portera. Viens puisis nepārtraukti runājās pa telefonu. Pēkšņi viņš nolika klausuli, paskatīās apkārt un teica:
Kāds var mani aizvest līdz Vilgālei. Manējā ir galīgi dusmīga, ka neesmu ar viņu.
Es varu.
Es benzīnu samaksāšu.
Nekas. Meitenes tur ir?
Būs. Alus arī.
Super.
Saskandinājām un izmetām pa glāzei šņabja. Paņēmu vēl divas pudeles alus no kastes.
Juri, es paņemšu ceļam.
Labs i`. Tikai brauc prātīgi. Šovakar noteikti te pilns ar mentiem.
Neuztraucies. Mani ir neliela pazīšanās.
OK.
Gājām uz mašīnu. Iedarbināju dzinēju un iespiedu pedāli grīdā.
Mēs bijām sastrīdējušies, jo viņa gribēja šo vakaru svin;et pie kautkāda idiota. Tagat pati zvana un bļauj, ka esot neinteresanti.
Ceļu parādīsi.
Aha.
Meietenes tur tiešām ir.
Būs. Šņabis arī.
Tas labi.
Ieliku kaseti atskaņotājā un pagriezu skaļāk.
Ceļš uz māju bija neliels un aizaudzis. Nepārtraukti grozīju stūri, lai izvairītos no akmeņiem un izpūtēja noraušanas.
Apturēju mašīnu dažus metrus no ugunskura ap kuru sēdēja daži jaunieši un klausījās kāda stāstā. Visi bija diezgan pamatīgi iedzēruši.
Līga, šis ir Stefans.
Patīkami. - viņa man pasniedza roku sveizcienam. Sarokojāmies. Viņa bija skaista. Tumšiem matiem, neliela auguma ļoti skaitām acīm un milzīgām krūtīm.
Kāds no viesiem man pasniedz pudeli alus :
Priekā, vecais!
Saskandināju ar visiem. Apsēdos un skatījos ugunskurā. Pēkšņi mani uzrunāja viena meitene.
Kā tevi sauc?
Stefans.
Liene. Es esmu Līgas māsa.
Priecīgus svētkus, Liene.
Tev arī.
Man mašīnā ir pudele šņabja. Negribi ieraut?
Aha. Alu īstenībā neciešu.
Aizgājām līdz mašinai un es paslepus no bagāžnieka paņēmu pudeli.
Man nav glāžu. Tas nekas?
Neesmu izlepusi. - viņa iedzēr krietnu malku no pudeles un saviebās. - diezgan ass. Nekā uzkožama tev nav?
Nea.
Pagaidi, sadabūšu kautko. - Viņa izkāpa un pēc mirkļa atgriezās ar skābētu gurķu burku rokā.
Malkojām šņabi no pudeles un uzkodām gurķus.
|Tu dzīvo šeit?
Nē, šī ir viena drauga māja. Es dzīvoju Vilgāles centrā. Tu negribi mani uz turieni aizvest?
Varbūt vēlāk. Pagaidām es esmu ar Kristapu. Man vēlāk viņš jāved atpakaļ pie Jura.
Nedomāju, ka viņš brauks. Paskaties kā sēž saķēries ar Līgu. Viņa viņu nekur nelaidīs.
Iespējams. Tā vai tā nevaru viņu te vienu pamest. Es apsolīju.
Solījumiem vispār nav nekādas nozīmes.
Ir. Tev ir draugs?
Nav. Bija, bet viņš bija baigais kretīns. Pasūtīju pie velna. Bosiņš. Varbūt zini.
Jā – esam pāris reizes dzēruši kopā.
To viņš pieprot – dzert. Tu arī dzer daudz?
Ne pārāk. Dažreiz.
Uzmanies – tas ne pie kā laba nenoved. Man abi veči ir alkoholiķi. Kopš 16 gadiem mēs ar māsu pašas pelnam sev iztiku. Man pat nācās pamest vidusskolu, jo vajadzēja strādāt iztikai.
Cik tev ir gadu?
Astoņpadsmit. Tev?
Divdesmit.
Aha. Visu laiku dzīvo pa Kuldīgu?
Nē. Es studēju Rīgā pusotru gadu un tad nolēmu, ka tam nav jēgas. Atbraucu uz laukiem.
Ko Tu dari?
Strādāju mežā. Zāķēju kokus.
Tad jau tu esi biezais.
Nu iztikai pietiek. - Pasmaidīju un atcerējos vakarus Rīgā, kad mani draugi rīkoja iedzeršanas lepnākajā pilsētas restorānā, kur glāze šņabja maksāja tik pat daudz cik četras pudeles veikalā.
Sēdējām kādu brīdi un runājāmies par dzīvi Kuldīgā. Mēģinājām atrast kopīgus paziņas un tādu bija daudz brīnījos kādēļ es šo meiteni nekad agrāk nebiju sastapis. Taču varbūt, ka biju, varbūt vienkārši neatcerējos – man bieži pazuda atmiņa, kad dzēru.
Pie loga pieklauvēja Kristaps, kas turēja savos apskāvienos Līgu.
Klau vecais, tev kautkas šovakar darāms?
Nē, nekādu plānu nav.
Varbūt braucam visi četri uz Vilgāli? Tur pie ezera ir kautkāds koncerts.
Ok.
Viņi iekāpa mašīnā un iekārtojās uz aizmugurējā sēdekļa.
Ko jūs dzeerat?
Šņabi. Gribi?
Koņešno!
Pasniedzu viņiem pudeli un pagriezu aizdedzes atslēgu.
Koncerts jau bija beidzies. Uz soliņiem vēl sēdēja daži jaunieši, dzēra alu. Viens no viņiem spēlēja ģitāru un dziedāja kautkādas krievu dziesmas.
Laikam esam par vēlu.
Tā izskatās.
Man mājās ir pudele brendija un daži aliņi. - ieteicās Līga.
Ok. Braucam pie tevis.
Viņas dzīvoja nelielā vienistabas dzīvokī piecdesmito gadu daudzstāvu mājā ar skatu uz ezeru.
Iekārtojāmies virtuvē ap nelielu apbružātu galdu. Viss šajā mājā bij vecs, bet man tas patika. Sākām malkot alu un runāties par darbu. Kristaps strādāja gaterī. Līga bija pārdevēja kādā veikaliņā Kuldīgā. Liene strādāja kādā trikotāžas uzņēmuma un visu dienu šuva T-kreklus.
Klau, vecais, iedod man mašinas atslēgas. Mēs ar Līgu aizbrauksim līdz ezeram.
|Sasodīts – tā nav laba doma, jo tā ir senču mašīna, viņi man galvu noraus, ja tai kautkas notiks.
Neuztraucies. Būšu ļoti uzmanīgs.
Nu labi, bet tiešām nedari muļķības. - doma, ka beidzot palikšu ar Lieni divatā mani uzbudināja.
Viņu guļamistabā bija tikai viena divguļamā gulta. Iegāju tualetē, kad iznācu Liene jau bija ieritinājusies segā. Viņa joprojām bija apģērbusies. Ieskatījos izstabā un pasmaidīju.
Kas ir?
Nekas. Šņabi dzersi?
Nezinu. Varbūt nedaudz.
Iegāju virtuvē un paņēmu pudeli brendija.
Pielēju pusi glāzes, novilku džemperi un atgūlos viņai blakus. Viņa gulēja ar muguru pret mani, tad spēji pagriezās un mani noskūspstija. Es noliiku glāzi uz naktsgaldiņa un vi;nu apskāvu. Mēs kādu brīdi skūpstījāmies, tad viņa mani spēji atgrūda.
Tevi protams interesē tikai sekss. Bet nekā nebūs. Es neesmu tāda.
Zinu, ka neesi. Tu esi īpaša. Esmu gatavs to pataupīt nākamajai reizei.
Atkal viņu apskāvu un mēs gremdējāmies ilgākā skūpstā. Sāku viņu glāstīt un manī pamodās neiedomājama dzīvnieciska iekāre. Viņa mani atgūda.
Beidz. Tas beigsies slikti.
Apsolu būt prātīgs.
Tai brīdi pa durvīm ienāca Kristaps un Līga.
Ārā ir garlaicīgi.
Ar mašīnu viss ok?
Protams.
Liene piecēlās un aizgāja uz tualeti. Tad viņa atgriezās.
Stefan, ejam pastaigāt.
Labi.
Paņēmu jaku uzviku kurpes un devos ārā.
Kurp mēs ejam.
Es tev parādīšu.
Gājām garām daudzdzīvokļu māju rindām līdz nonācām pie kāda šķūnīša. Viņa pie ieejas sameklēja atslēgu un atvēra durvis. Tas bija pilns ar smaržojošu sienu.
Šeit tikai nepīpē. Tas ir bīstami.
Ko mēs šeit daram?
Tu gribēji palikt mājās ar viņiem abiem?
Nē, bet...
Viņa mani sagrāba skūspstam un nometa uz siena panta.
No rīta mani pamodināja ļaužu balsis. Gulēju kails, aplipis ar sienu, kas dūrās manā pēcpusē.
Sameklēju drēbes un izpurināju tās no siena čabām, apģērbos un izgāju ārā, aizvēru durvis un devos uz dzīvokli. Piezvanīju. Man atvēra Līga.
Labrīt. Kafiju dzersi?
Labprāt.
Iegāju dzīvoklī, apsēdos uz ķebļa virtuvē un aizsmēķēju cigareti.
Kur Liene?
Aizbrauca šorīt uz Kuldīgu.
Viņa uz mani paskatījās un pasmaidīja.
Neuztraucies. Tas nav tevis dēļ. Viņa vienkārši ir dīvaina meitene.
Un kur ir Kristaps?
Arī aizbrauca. Pie savām maukām uz Paduri. Maita.
Iemalkoju kafiju un mēģināju savākt domas. Atpakaļ braukt vēl negribējās. Gribējās alu.
Tev nav kas dzerams aizķēries?
Ir glāze šņabja istabā uz naktsgaldiņa vēl no vakardienas.
Aizgāju un izmetu to vienā rāvienā. Aizsmēķēju cigareti.
Nu labi. Es braukšu.
Labi.
Nutad līdz nākamajai reizei.
Sarunāts. Brauc ciemos.
Es izgāju pa durvīm, iekāpu mašīnā un pagriezu aizdedzes atslēgu.
jo vairāk dzeru, jo vairāk saprotu, ka neko citu man darīt negribas.
pie joda viss, kas būtu pareizi.
pie joda viss, kas būtu pareizi.
cik vienā skābētā gurķī ir kaloriju?
es noskatījos kā aizbrauc vilciens uz kuru man bija nopirkta biļete. bija vienalga.
sēdēju savā viesnīcas istabiņā un lēju sevī viskiju. man tas šķita pretīgs, taču mēģināju sev ieskaidrot, ka tā vajag, citādi nomiršu paģiru mokās.
pēc puspudeles sajutu ēstgribu un nolēmu, ka jādodas sameklēt kas ēdams.
visādas kebabu ēstuves, daži restorāni, kam man nebija naudas. izvēlējos McDonalds. Burgeris, frī un kola, kuru atšķaidīšu ar viskiju.
klaiņoju pa Nīcas ielām un trīcošām rokām grauzu burgeru. Visapkārt bija kautkādi tūristi, kas manī noskatījās kā tādā muzeja eksponātā. Droši vien, ka es streipuļoju, taču pašam to pamanīt bija neiespējami un jāatdzīst, ka tas mani tobrīd maz uztrauca.
Izmetu maisu ar vakariņu atliekām urnā un sajaucu kolu ar viskiju. iegriezos kādā arābu nakts veikaliņā un nopirku vēl pudeli viskija. Devos atpakaļ uz viesnīcu.
pa ceļam uz savu nummuriņu es izdzirdēju krievu meiteņu balsis kādā no istabiņām. garāmejot ieskatījos. viņas bija divas un viņas krāsojās. nolēmu, ka tās ir ielenes. mūsu skatiesni sastapās.
iegāju savā istabiņa un atkorķēju pudeli, iedzēru krietnu malku un tualetē izvēmu McDonaldu.
sēdēju savā viesnīcas istabiņā un lēju sevī viskiju. man tas šķita pretīgs, taču mēģināju sev ieskaidrot, ka tā vajag, citādi nomiršu paģiru mokās.
pēc puspudeles sajutu ēstgribu un nolēmu, ka jādodas sameklēt kas ēdams.
visādas kebabu ēstuves, daži restorāni, kam man nebija naudas. izvēlējos McDonalds. Burgeris, frī un kola, kuru atšķaidīšu ar viskiju.
klaiņoju pa Nīcas ielām un trīcošām rokām grauzu burgeru. Visapkārt bija kautkādi tūristi, kas manī noskatījās kā tādā muzeja eksponātā. Droši vien, ka es streipuļoju, taču pašam to pamanīt bija neiespējami un jāatdzīst, ka tas mani tobrīd maz uztrauca.
Izmetu maisu ar vakariņu atliekām urnā un sajaucu kolu ar viskiju. iegriezos kādā arābu nakts veikaliņā un nopirku vēl pudeli viskija. Devos atpakaļ uz viesnīcu.
pa ceļam uz savu nummuriņu es izdzirdēju krievu meiteņu balsis kādā no istabiņām. garāmejot ieskatījos. viņas bija divas un viņas krāsojās. nolēmu, ka tās ir ielenes. mūsu skatiesni sastapās.
iegāju savā istabiņa un atkorķēju pudeli, iedzēru krietnu malku un tualetē izvēmu McDonaldu.