Rīts
Posted on 2007.08.03 at 05:32
Šobrīd ir pusseši no rīta un tikko esmu atkorķējis savu otro vīna pudeli. No darba pārnācu pirms nepilnas stundas. Pirmā vīna pudle manī nespēja radīt gaidīto apmierinājumu, jo visu nakti (strādāju pārsvarā naktīs kādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā) mocījos ar iepriekšējas dienas paģirām. Bija tik slikti, ka pat sākumā domāju piezvanīt uz darbu un pateikt, ka nespēšu strādāt šodien, bet vēlāk pārdomāju un pēc labas dušas un stundu ilgas sejas maskas uzpampuma noņemšanai, nolēmu, ka jāiet.
Jā - vakardien es dzēru. Viss sākās aizvakardien ar divām pudelēm viskija, un viena drauga ciemošanos. Pec tām nolēmām, ka jābrauc uz patālāko pilsētu, paņēmām taksi, lai tiktu uz pilsētas centru, no kurienes iet autobuss tālāk, un pēc tam, kad mani neielaida nevienā autobusā (jo biju pārāk dzēris) es iekāpu taksī un atbraucu mājās. Pa ceļam pazaudēju savu dārgo fotoaparātu. Tas mani nemaz neuztrauc. Dīvaini, bet tiešām neuztrauc. No tā visa atceros tikai brīdi, kad atvērām otro pudeli. Viss tālākais ir drauga atstāstīts. Vispār parasti kad dzeru man ļoti bieži pazūdz atmiņa. Un nākamajā dienā esmu ļoti pārsteigts, kad pamožos savā gultā, jo neko neatceros no notikušā, vai arī ļoti miglaini.
Nākamajā dienā pamožoties izdzēru pudeli vīna un kādu stundu nogulēju vannā. Vēlāk devos uz restorānu paēst pusdienas kopā ar dieviem kolēģiem, kuri atšķirībā no manis bija ļoti uz manīgi ar alkohola lietošanu. Tālāk biljarda zāle (5 pintes alus) un naktsklubs. Divos (kur esmu ierasts apmeklētājs) mūs neielaida, bet ielāda vietā, kur pat 'skaidrā' nekad man nebija izdevies iekļūt. Alus, viskijs, kautkādas meitenes un es jutu, ka man viss sāk
dubultoties - tieciet vai nē, bet ļoti interesanta sajūta. Dažas glāzes šņabja un tālāk es vairs neko neatceros. Draugs stāstīja, ka es esot bijis ļoti dzīvespriecīgs un uzmācies visām sievietēm pēc kārtas un daudz dejojis (o jā - es dejoju daudz un ļoti labi!) Pēc kluba slēgšanas es esot iekāpis taksī un bez atvdām aizbraucis mājās.
Šorīt mājinieki (es īrēju māju kopā ar 4 draugiem) teica, ka pa visu māju tika atrasti izmētēati pelmeņi un vannā esot bijusi mana kurpe.
Man tas šķiet forši.
Kopējais 2 dienu tēriņš - ap 300 euro (ja neskaita pazaudēto fotoaparātu).
P.S. Joprojām nesaprotu ko dara zobupastas tūbiņa un skujeklis uz manas istabas grāmatplaukta....
Jā - vakardien es dzēru. Viss sākās aizvakardien ar divām pudelēm viskija, un viena drauga ciemošanos. Pec tām nolēmām, ka jābrauc uz patālāko pilsētu, paņēmām taksi, lai tiktu uz pilsētas centru, no kurienes iet autobuss tālāk, un pēc tam, kad mani neielaida nevienā autobusā (jo biju pārāk dzēris) es iekāpu taksī un atbraucu mājās. Pa ceļam pazaudēju savu dārgo fotoaparātu. Tas mani nemaz neuztrauc. Dīvaini, bet tiešām neuztrauc. No tā visa atceros tikai brīdi, kad atvērām otro pudeli. Viss tālākais ir drauga atstāstīts. Vispār parasti kad dzeru man ļoti bieži pazūdz atmiņa. Un nākamajā dienā esmu ļoti pārsteigts, kad pamožos savā gultā, jo neko neatceros no notikušā, vai arī ļoti miglaini.
Nākamajā dienā pamožoties izdzēru pudeli vīna un kādu stundu nogulēju vannā. Vēlāk devos uz restorānu paēst pusdienas kopā ar dieviem kolēģiem, kuri atšķirībā no manis bija ļoti uz manīgi ar alkohola lietošanu. Tālāk biljarda zāle (5 pintes alus) un naktsklubs. Divos (kur esmu ierasts apmeklētājs) mūs neielaida, bet ielāda vietā, kur pat 'skaidrā' nekad man nebija izdevies iekļūt. Alus, viskijs, kautkādas meitenes un es jutu, ka man viss sāk
dubultoties - tieciet vai nē, bet ļoti interesanta sajūta. Dažas glāzes šņabja un tālāk es vairs neko neatceros. Draugs stāstīja, ka es esot bijis ļoti dzīvespriecīgs un uzmācies visām sievietēm pēc kārtas un daudz dejojis (o jā - es dejoju daudz un ļoti labi!) Pēc kluba slēgšanas es esot iekāpis taksī un bez atvdām aizbraucis mājās.
Šorīt mājinieki (es īrēju māju kopā ar 4 draugiem) teica, ka pa visu māju tika atrasti izmētēati pelmeņi un vannā esot bijusi mana kurpe.
Man tas šķiet forši.
Kopējais 2 dienu tēriņš - ap 300 euro (ja neskaita pazaudēto fotoaparātu).
P.S. Joprojām nesaprotu ko dara zobupastas tūbiņa un skujeklis uz manas istabas grāmatplaukta....
Ne me quittez pas...
Posted on 2007.08.03 at 13:15
Brassena izpildījumā tā protams ir klasika, bet es joprojām esmu pā rliecināts, ka labākā versija pieder Nina Simone...
Esmu tanī pašā rītā un jau ar otro pudeli vīna un es joprojām nejūtu reibumu...
Esmu tanī pašā rītā un jau ar otro pudeli vīna un es joprojām nejūtu reibumu...