If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

klausos The Beach soundtrack un iegrimu atmiņās par to laiku, kad man vēl tikai bija nedaudz pāri divdesmit, kad LiepājasMetalurga kino zālē noskatījos to filmu divas reizes pēc kārtas un man vēl nebija gana.
Toreiz es vēl biju realitātē dzīvojošs sapņotājs un man ļoti patika sēdēt māsas dzīvoklī Liepājā, skatīties pa logu tālu jūrā dzert šķīstošo kafiju, smēķēt un pierakstīt neskaitāmas lapas savā domu kladē.
Man nebija naudas pat autobusa biļetei, bet man bija šķīstošā kafija, cigaretes un neizsakāma brīvības sajūta.

Šķiet tieši tanī vasarā notika lūzums. Es sapratu, ka viss ir iespējams.
Tai vasarā es pirmoreiz ar stopiem aizbraucu uz Marseļu... un iemīlējos.