Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

Viņš spalvainos radījumus bija pieķēdējis pie sienas ar milzīgu ķēdi, kuru slēdza aprūsējusi atslēga. Viņš pavēlēja tiem nomesties ceļos un viņi to bez jebkāda protesta izpildīja. Tad viņš tiem atlauza galvu un katra mutē iebāza divas olas. Tie sāka locīties sāpēs un pēc mirkļa tie no sevis izmocīja milzīgus izkārnījumus. Tad viņš tos uzšķērda ar milzīgu, aprūsējušu virtuves nazi un visapkārt bija ainis. Daudz asiņu. No viņu vēderiem vēlās zarnas un locījās pie mūsu kājām. Es aizgriezos.
“Olas tiem palīdz attīrīt zarnas, vēlāk nav jānoņemas ar to tīrīšanu.” viņš paskaidroja.