![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Domas ir iemigušas un roka sniedzas pēc vīna glāzes. Ja spētu mīlēt, tad šobrīd noteikti būtu neprātīgi iemīlējies.
Es nespēju.
Viņa sēž man blakus uz kāpnēm, bet es vienaldzīgi ievelku dūmus no paštītās cigaretes un skatos tālumā uz mākoņu rotaļām ar mēnesgaismu. Viņa man stāsta savus stāstus un es domīgi māju ar galvu. Vienaldzība, kas apklusina sirdspukstus. Domāju par nopirkto pudeli vīna, kuru vēlāk tukšošu pilnīgā vientulībā, mēnesgaismas apskaņotā klusumā.
B. reiz man teica, ka tas arī esot tas, kas liekot sievietēm zaudēt prātu. Vienaldzība. Viņai šķita ka tas ir veids, kā es viņas ievelku gultā.
Man tiešām ir vienalga. Es nespēju just. Es negribu just. Es nejūtu. Spēju būt ieinteresēts, ja man ir interesanti. Tas notiek reti un tā ir tikai ziņkārība vai dzērumā dzimusi iekāre.
Pirms gada beidzās mans līgums ar armiju. Pieci mani dzīves gadi tika atdoti kaut kam, kas šobrīd man šķiet tik tāls un nekad nenoticis. Es nenožēloju. Viņi man iemācīja dzert. To arī daru.
Es dzeru. Daudz. Pamatīgi. Bieži. Es protu dzert. To daru ar sava veida izjūtu. Ar to izpelnos citu apbrīnu.
Man ir darbs. Draņķīgs darbs. Man diezgan labi maksā. Es to negribu mainīt, jo esmu slinks. Citur būtu jāstrādā pa īstam. Es negribu neko īstu. Es gribu dzīvot sev. Es neesmu īsts. Esmu citu ilūzija. Cilvēki mani redz tādu, kādu grib redzēt. Mani tas apmierina. Patiesība biedē un sāpina. Mēs visi dzīvojam melos. Es dzīvoju melos. Gadu gaitā esmu to apguvis ļoti labi. Man patīk melot. To daru ik dienas.
Vēl ik dienas es izdzeru pudeli vīna. Tas palīdz. Pēc tās mani vairs nekas neuztrauc. Iestājas miers. Man patīk sajust mieru. Man patīk, ka manas domas un iegribas apklust un es palieku viens. Dažkārt es izdzeru vairāk. Tad es kļūstu traks. Es trakoju. Sevī. Gadās, es iedzeru vēl vairāk un tad pamostas visas manas domas, iegribas un sāpes un es kļūstu nevaldāms. Cenšos no šādas pārdzeršanās izvarīties. Es varētu kādudien tā kādu ļoti sāpināt. Ir gadījies. Tanī brīdī ir patīkami, bet vēlāk ir diezgan riebīgi atcerēties un nākas ļoti daudz dzert, lai notiktu aizmiršana par notikušo. Visumā es atceros diezgan maz no ikdienas notikumiem. Domāju, ka tā ir tāda kā memoriālā cenzūra. Atceros tikai svarīgas lietas. Man diezgan maz lietu šķiet svarīgas, tādēļ atceros maz.
Es nespēju.
Viņa sēž man blakus uz kāpnēm, bet es vienaldzīgi ievelku dūmus no paštītās cigaretes un skatos tālumā uz mākoņu rotaļām ar mēnesgaismu. Viņa man stāsta savus stāstus un es domīgi māju ar galvu. Vienaldzība, kas apklusina sirdspukstus. Domāju par nopirkto pudeli vīna, kuru vēlāk tukšošu pilnīgā vientulībā, mēnesgaismas apskaņotā klusumā.
B. reiz man teica, ka tas arī esot tas, kas liekot sievietēm zaudēt prātu. Vienaldzība. Viņai šķita ka tas ir veids, kā es viņas ievelku gultā.
Man tiešām ir vienalga. Es nespēju just. Es negribu just. Es nejūtu. Spēju būt ieinteresēts, ja man ir interesanti. Tas notiek reti un tā ir tikai ziņkārība vai dzērumā dzimusi iekāre.
Pirms gada beidzās mans līgums ar armiju. Pieci mani dzīves gadi tika atdoti kaut kam, kas šobrīd man šķiet tik tāls un nekad nenoticis. Es nenožēloju. Viņi man iemācīja dzert. To arī daru.
Es dzeru. Daudz. Pamatīgi. Bieži. Es protu dzert. To daru ar sava veida izjūtu. Ar to izpelnos citu apbrīnu.
Man ir darbs. Draņķīgs darbs. Man diezgan labi maksā. Es to negribu mainīt, jo esmu slinks. Citur būtu jāstrādā pa īstam. Es negribu neko īstu. Es gribu dzīvot sev. Es neesmu īsts. Esmu citu ilūzija. Cilvēki mani redz tādu, kādu grib redzēt. Mani tas apmierina. Patiesība biedē un sāpina. Mēs visi dzīvojam melos. Es dzīvoju melos. Gadu gaitā esmu to apguvis ļoti labi. Man patīk melot. To daru ik dienas.
Vēl ik dienas es izdzeru pudeli vīna. Tas palīdz. Pēc tās mani vairs nekas neuztrauc. Iestājas miers. Man patīk sajust mieru. Man patīk, ka manas domas un iegribas apklust un es palieku viens. Dažkārt es izdzeru vairāk. Tad es kļūstu traks. Es trakoju. Sevī. Gadās, es iedzeru vēl vairāk un tad pamostas visas manas domas, iegribas un sāpes un es kļūstu nevaldāms. Cenšos no šādas pārdzeršanās izvarīties. Es varētu kādudien tā kādu ļoti sāpināt. Ir gadījies. Tanī brīdī ir patīkami, bet vēlāk ir diezgan riebīgi atcerēties un nākas ļoti daudz dzert, lai notiktu aizmiršana par notikušo. Visumā es atceros diezgan maz no ikdienas notikumiem. Domāju, ka tā ir tāda kā memoriālā cenzūra. Atceros tikai svarīgas lietas. Man diezgan maz lietu šķiet svarīgas, tādēļ atceros maz.