Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

brīdī, kad sapratu, ka man ir itin viss, ko vien spētu izsapņot, es lēnām sāku visu graut.

ķieģelīti pa ķieģelītim, līdz beidzot pamodos un zem kājām vairs nebija pamata.

un tad nācās vicināt spārnus, lai neizšķīstu uz cietā bezjēdzības cementa...



tai dienā es iemācījos lidot.