vecās nošu lapas - Komentāri

Man patīk un nepatīk trešdienas - universitātē jābūt jau 8:15, bet 11:50 jau visas nodarbības beidzas. Jāceļas jau 6:00, lai 13:00 būtu mājās.. Tiesa, šodien gan tik ātri mājās nebiju, jo iegāju Žagatas bodē. Beidzot biju stingri nolēmusi nopirkt trūkstošās lietas auskaru uzmeistarošanai. Sen, sen jau atradu internetā skici kolosāliem auskariem. Tiesa, pa Vecrīgu atļāvos paklaiņot ar savu kursabiedreni tikai tāpēc, ka Olympia manas noskatītās kurpītes bija nopirktas. Tāda bēda, ka nu. Bet toties, mājās pārbraukusi, uztaisīju sev auskariņus. Veidošanas procesā atraisījās viena cita ideja un auskari sanāca pavisam savādāki :)
Tagad tik jāizmēģina šodien nopirktā plastika un jāizskata grāmatas, ko vakar iepirku Zvaizgnes ABC veikala atvēršanā - Digitālā fotogrāfija, Fen Šui un Īsta labklājība.kā iegūt visu. Sen nebiju tā grāmatas gribējusi iegādāties. Biju pat ar mieru ĻOTI ilgi stāvēt rindā. Un tad atgadījās kas dīvains - pie manis pienāca kāda sveša sieviete un pasveicināja mani vārdā. Apstulbusi atņēmu sveicienu, bet aptuveni pusstundu nevarēju saprast, kas viņa ir. Beigās piegāju viņai klāt un atzinos, ka neatceros viņu. Un izrādās, ka tā bija mana 6gadnieku skoliņas audzinātāja. Vēl pirms divām nedēļām mana mamma apgalvoja, ka es nemaz neesmu gājusi sagatavošanā, bet nu - es satieku savu audzinātāju :D Žēl tikai, ka neatceros tāpat viņas vārdu un arī mamma atteicās viņu atpazīt. Tā nu es satiku savu audzinātāju, kuru atceros tikai pēc sejas. Skumji, bet ko lai dara - es jau pirms 10gadiem nomainīju dzīvesvietu un tos cilvēkus, kurus vairs nesatiec ikdienā, jau sāc aizmirst...