vecās nošu lapas - Komentāri

Tavi kailie pirksti sniedzas
ārā no dubļu pikām.
Tie apgrābsta manu sirdi,
līdz tā kļūst netīra un melna.
Vai tas bija tavs mērķis?
Padarīt mani par mērkaķīti Bū,
pieradināt un pamest savvaļā?
Vai zini, ko izdarīji?
Ar mani, ar manu prātu,
ar manu dvēseli?
Bet esmu nu nolēmusi
izslēgt tevi no savām jūtām.
Gan atradīšu sev citu,
neesmu jau tik briesmīga...
Esmu sākusi būvēt savu mūri.
Vienu kārtu pēc otras.
Tikai nevelti man nevienu smaidu,
Un nesaki saldus vārdus.
Tie izkausēs manu mūri
Un sirdsapziņa pēc tam piebeigs mani...