|
Mna bija jauka 5diena. Nezinu,kkas aizvērās un diezgan burtiski, neredzēju jēgu dzīvei kā tādai. Tas mani biedē. Mīļums pat iedeva šķēres, lai viņam matus apgriežu, ar cerību, ka man paliks labāk. Nelīdzēja. Pēc tam paņēma ūdenspīpi, kolu un manu ķiršu šņabi un gājām uz otru māju, kur remontu taisa-uzpīpēju, iedzēru un palika tik viegli...
Visu dienu cenšos saņmties sākt strādāt. Līdz šim nesanāk.
|