|
Tagad ir sajūta, ka Ciba manās acīs gaužām vai nomirs. Vai arī aizies dziļdziļā miegā. Šovakar uzzināju, ka mans mīļumiņš jau kopš augusta zin par šo vietu, kur man pastāstīt par viņa blusām. Pēdējā laikā darbojoties ar saviem ārpus-studiju darbiem, esmu ne tikai pilnīgi pametusi mācības, bet arī Cibu. Agrāk katru dienu kko ieciboju, bet tagad... Šķiet, ka pametīšu Cibiņu uz kādu laiku, kamēr mans mīļais Jānis aizmirst par šo vietu, jo kā tad es viņam aiz muguras varēšu izkratīt sirdi par viņa dīvainībām, ja viņš te to tāpat izlasīs...
Paldies svētajiem karuseļiem, ka neesmu pamatīgi aprakstījusi, ko viņam dāvināšu briesmīgajos Z-svētkos :?
|