|
Dīvaini, ka domas ātrāk vai vēlāk atgriežas pie vārda Auksti. Un nemaz nevaru saprast - salst mani pirksti vai dvēsele. Es neciešu tumšos rudens vakarus un tagad tie atkal sāk uzglunēt no katra stūra. Tagad tam plusā ir daudz jāmācās, bet ir tik daudz neizprotamu lietu. Es atklāti sakot, sliecos domāt, ka ar studiju izvēli esmu kļūdijusies. bet cerams, ka tas ir tikai maldīgs priekšstats un es palikšu tur, kur esmu.
Un vēl - es centīšos nedomāt par cilvēkiem, kas izdarījuši ko sliktu vai man pāri. Jācenšas, lai mana ikdiena nesastāvētu no izsmērētas skropstu tušas... |