|
pirmo reizi man vajadzēja tik ļoti saņemt drosmi, lai atzītos savās patiesajās jūtās. Un pēc desmit minūtēm, cenšoties izteikt kaut vai vienu skaidru mājienu caur mulsiem smaidiem un izvairoties no apkārtesošajiem un pēc-baumām-alkstošajiem klasesbiedriem, vienīgais, ko es spēju, bija uz lapiņas uzrakstīt "Tu man patīc". Pat nācās saņemties lai turpinātu virknēm burtus pēc M. un pēc C uzrakstītais likās tik tizls.. Un tad vēl viņa smiekliņi - "es jau zinu"..
Kāds tur brīnums, ka šodiena nav mana laimīgā diena?!Garastāvoklis:: es taču centos.. |