|
Vakar nevarēju iemigt nu tu traks. tikai pēc reiki vingrinājumiem ap diviem naktī iemigu. patīkami, patīkami. bet galvā visu laiku viens un tas pats - vāciete.
un arī Mana austriete. vai nav mīļi, viņa man atsūtīja kartīti no sava ceļojuma. tik tagad atliek atrast kartē, kur atrodas tā jūra, ko viņa nosauca par ezeru.. o_0 nedrīkstu aizmirst uzrakstīt viņai šodien vēstuli :)
Dzēšu draugos vecās vēstules. TIK silti paliek ap sirdi, kad lasi skolotājas rakstīto"Gadiņš atkal uzkrīt plecam,
Bet vai tādēļ jākļūst vecam!
Ja tev sirdī dzīvesprieks -
Gadu skaits ir tīrais nieks! "
Mana skolotāja.. Žēl, ka tagad viņa Anglijā. dažkārt pat skumstu pēc vecās klases. Pēc Zanes Itālijā.. un Jāni un Manu Pēteri Kembridžā.. bāc, es gribu Uzgriežņu zēnu un Burtnīcu plēsēju satikt. Gribu redzēt Nešpetno Daci, Stūrgalvīgās un Riebīgās Dvīnes, Foršo Aneti, Pielīdēju Lindu satikt! es gribu jūs, mani Īstie draugi, satikt..
tikai žēl, ka pamazām - vienu pēc otra- es jūs zaudēju...
|