|
Gribas izkratīt sirdi.
Izstāstīt bērnību.
Esmu saskatījusies vinteidžu.
Bet svece pat nedeg manā istabā.
Paveros augšā.
Tur gaismiņas mirguļo
Un tumšzili tauriņi lido.
Ja nu mani sapņi
Kā zilais cerību zirgs aizauļos mākoņos?
Un zelta burti rozā kladē izdzisīs?
Apstājies! Stāvi!
Sargi, kas tev ir.
Jau pat rīt to vari zaudēt uz neredzēšanu.
Un es varu krist.
Un pārrasties ar zilumiem.
Gredzens par šauru,
Virve žņaudz.
Un mīlestība, pavēlot klusēt,
Liek pirkstu pie lūpām.
Laidiet, man sāp vēders!
Raustās dzīvība kā sveces
Gaisma ar slapju degli. |