Gribēju ko teikt. Bet Tu pārtrauci mani pusvārdā. Es redzu tikai spīdumu bez jēgas. Un tukšu izlikšanos bez jūtām. Dažkārt uzmācas dusmas – kāpēc man nav kā citiem... Bet tad, kāds uzsauc: „Laimīgu Jauno gadu!” Un atkal jau peldu ledusaukstā okeānā. Kurš izmeta mani no laivas? Vai tas bija bērna kliedziens? Vai laikam jau tomēr Tava klusēšana...