vecās nošu lapas - Komentāri

Un tik vienkārši tas beidzās? Ar teikumu, lai nemaisos kur nevajag? Bet es domāju.. bet es cerēju.. Es pat sapņoju!! Un man taču tika teikts.. un solīts.. Šodien pat mēs runājām par MUMS!
Bet tagad - tukšums. Es jūtu, kaut kas pietrūkst. Vai varbūt kāds. Bet sarunas pilnīgi noteikti.
Es vakar beidzot biju saņēmusies pateikt mammai par mums. Es zinu kādas ir viņas domas par mazliet citādajiem = metālistiem-gotiem-pankiem. Bet es riskēju. Un ko saņēmu pretī?

Šķiet, ka es vienkārši nespēju sakarīgi domāt. Varbūt pie vainas šoks. nē, es jūtu, ka arī es šodien dabūšu paraudāt.
Nu ja, pārāk ilgi tas viss krājies.