|
[07 Jun 2011|10:54am] |
|
nācu uz darbu pa ģertrūdes ielu un pie brīvības stūra iekritu sentimentā par to laiku, kad dzīvojām brīvības ielas pritonā, lai gan nevarētu teikt, ka tajā dzīvoklī es kaut uz mirkli jutos kā mājās. nebeidzamais tusiņš un bohēma, tad vēl tās dramaturgu meitenes, kuras džeki atveduši izdrāzt, visur tukšas vīna pudeles, vienmēr bardaks – tas viss varbūt ir interesanti uz kādu laiku, bet ilgtermiņā briesmīgi nogurdina. un tomēr jau tur bija dažas mīļas lietas, piemēram, brokastošana uz virtuves loga palodzes, vai arī, kad vienu nakti izstūmām uz balkona lielo, mīksto krēslu, ietināmies segās, skatījāmies uz tukšo brīvības ielu un pīpējām vienu cigareti pēc otras. un nekad nebija vientuļi, jo neatceros, ka kādreiz būtu bijusi tur viena.
|
|