|
[24 Mar 2010|10:26pm] |
|
daudz vieglāk par īstu iemeslu garastāvokli var sabojāt kāds sīkums, mazs, nenozīmīgs viltus iemesls, kas tiek pamests kā akmentiņš pa kājām - gar zemi jau nenokrīti, bet tik ļoti nokaitina tā aizķeršanās, ka pēc tam tik ilgu brīdi nav iespējams nomierināties. tieši šāda sīkuma dēļ šobrīd es jūtos tik ļoti sarūgtināta un līdz sirds dziļumiem aizvainota - par kādu īsu, lieki pateiktu frāzi, kas mani grauž nupat trīs stundas. līdz ar to, katrs nākamais neveikli izteiktais vārds šķiet īsta katastrofa, gadsimta pārmetums un iemesls, lai, ja ne šķirtos uz mūžu, tad vismaz apcirstos uz papēža, un dažas minūtes aizvainoti klusētu. un pāri racionālajiem mudinājumiem, ka nepavisam nav tik traki, ka esmu lieki uzbūrusi drāmu, pie viena apbēdinot cilvēku, kas diezgan droši man nozīmē visvairāk, es vienalga nevaru SAŅEMTIES, un, kā sešgadīgs bērns, riju kaklā asaru kamolus.
|
|