|
[25 Nov 2009|12:04pm] |
|
šodien es sandru modināju piecas reizes, un katru reizi viņa man sameloja, ka tūlīt jau celšoties, jo viņai miegs nemaz vairs nenākot, tikai griboties pagaidīt, kamēr pamostas arī rociņas un kājiņas. tie, protams, bija salti meli, bet zinu, ka tāpat nepierunātu viņu piecelties, jo sandru ir apsēdis kaut kāds miega lietuvēns. piektajā reizē es ļoti aizvainotā tonī pieteicu, ka, ja viņa tūlīt pat necelsies, es viņu vairs nekad dzīvē, nekad dzīvē nemodināšu. draudi, protams, nebija iedarbīgi. šobrīd sandrai jau vajadzētu būt tur, kur viņai vajadzētu būt (man šķiet, ka skolā), bet viņa joprojām guļ, tāpēc jau it kā nebūtu jēga vairs celties. bet man ļoti gribas viņu pamodināt ar nejaukāko paņēmienu pasaulē - uzliet virsū kādu spaini ūdens.
|
|
|
[25 Nov 2009|11:40pm] |
|
vēl pirms pusgada rakstīju par manu iekšējo nepieciešamību piekarināt visādiem cilvēkiem birkas - draugs, tuvākais, paziņa, untātālāk -, bet šobrīd es saprotu, cik tas ļoti viss ir mainīgs un relatīvs, un uz kopējā fona nebūtisks, jo draudzības jēdziens ir neskaidrākais jēdziens pasaulē, tāpat kā mīlestības jēdziens, un visi pārējie cilvēkattiecību jēdzieni, jo cilvēks pēc būtības ir sasodīti viens.
|
|