|
[12 Nov 2009|01:24am] |
|
nesenās sarunās secinājām, ka mūsdienās ir ļoti maz tādu materiālu lietu, kas varētu simbolizēt ģimeni, jo viss ir kļuvis viegli pieejams, bet man šķiet, ka agrāk šāds sakrāls objekts bija trauki. no bērnības atceros, ka lielos skandālos vienmēr tika plēsti trauki, kas toreiz vēl skaitījās deficīta prece, tāpēc pret traukiem, īpaši svētku glāzēm un servīzēm, visi izturējās ļoti uzmanīgi. visspilgtāk atmiņās palikusi kāda reize pēc mājas viesībām, kad virtuvē uz plīts bija noklāts audums, uz kura vairākās rindās bija saliktas tīri izmazgātas kristāla glāzes ar mutēm uz leju. vairs neatceros, par ko mamma un tētis sastrīdējās, bet pašā dusmu karstumā tētis demonstratīvi parāva audumu, un visas glāzes skaļi džinkstēdamas krita pret zemi un simtbalsīgi plīsa augstās toņkārtās. toreiz man bija ļoti bail, bet tagad, to atceroties, man šķiet, ka tas bija ļoti skaists brīdis - īstas emocijas, īstas dusmas, viss pa īstam. protams, vēlāk, kad dusmas bija izlādētas, sekoja mammas raudāšana par saplēstajām vērtībām un tēta nožēla par izdarīto, jo šķita, ka zudis ir kaut kas ļoti, ļoti nozīmīgs, un dīvainā kārtā visas šīs emocijas ģimeni tikai stiprināja. šodien neviens vairs traukus neplēš, varbūt tikai pabļaustās, tomēr lielākoties norij aizvainojumu. bet vajadzētu. pa reizei vajadzētu gan traukus plēst, gan sudrabkāzām taupītos kreklus griezt.
|
|
|
[12 Nov 2009|02:58am] |
izlasot šo ziņu, velk uz raudienu mazliet:
Rīga, 11.nov., LETA.
'Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātei (VFF) decembrī nāksies atvadīties no telpām Brīvības ielā 32 - ēkā, kurā kādreiz atradās arī leģendārais veikals "Sakta", raksta laikraksts "Diena".
Šīs telpas LU VFF "apdzīvojusi" vairāk nekā 40 gadu. No jaunā gada fakultāte atradīšoties Mārstaļu ielā 28/30, LU Starptautisko attiecību institūta ēkā.'
|
|