|
[10 Nov 2009|08:56pm] |
|
pārejas posma sajūta ir tāda, it kā spēlētu kaut kādu datorspēli, kurā jālec pa baļķiem pāri upei, un es instinktīvi saprotu, ka nevaru ilgi kavēties uz viena baļķa, jo straume to nes prom, tāpēc jāpaspēj laikā pārlekt uz nākamā, tad atkal uz nākamā un nākamā, kamēr nonākšu līdz otram krastam, bet šai konkrētajai spēlei jau ir tik augsts līmenis, ka es nezinu, cik to baļķu man vēl priekšā.
|
|