daudzi droši vien domātu, ka burzīties dīvānā un skatīties walking dead ir nožēlojami, tā vietā, lai paballētos, bet kā izrādās es tomēr labāk skatos uz zombijiem nekā uz ex vidusskolas biedrīšiem. hell yeahhh!
revolucijair tādi ex biedrīši, kuru vērtība vnk ir mazāka par dīvāna ērtībām