|
|
|
June 9th, 2010
 | 12:23 pm - ir pagājis laiks
Nu tad beidzot. Atceros, ka atvēru šo accountu, jo sajutu kādu iekšēju vajadzību kliegt. Tiesa, nebija jau par ko. Laba ziņa nav ziņa.
Beidzot, beidzot es jūtos tā, it kā mana dzīve patiešām būtu sapista.
Vēlaizvien, viss ir ārēji lieliski. Nav atkarību un nelietoju narkotikas. Vienīgais, pīpēju ellīgi daudz. Jau kādu laiku gribas uztaisīt plaušām rentgenu, bet then again, ko tas mainīs? Es pat nezinu, vai tāda informācija ietekmētu manu viedokli šajā jautājumā. Vēlaizvien esmu gana sportisks (sasodīts tiku vaļā no 5kg hell yeeeeaaaaahhhhh). Vēlaizvien esmu samērā awesome savās studijās.
Man ir arī relatīvi daudz draugu, tomēr, ne tādi, lai varētu viņiem uzticēt savas emocijas. Un tas ir tas, kas grauž visvairāk. Man galva ražo skābi, un tad saēd no iekšpuses. Visticamāk, rakstot šeit, es vienkārši centīšos to visu izgāzt.
|
Comments:
Ak vai, cik tas šķiet pazīstami...
Varbūt jāpaiet malā un jāļauj dzīvei brāzties garām, veicot klusu un vientulīgu domu sakārtošanu, lai pēc tam varētu DZĪVOT tālāk?
Manuprāt, tas būtu kā mēģināt apstāties autobāņa malā. Satiksme un notikumi uzņēmuši tādu tempu, ka apstāties būtu letāli. Nekas jau nav neizdarāms, bet lielāks izaicinājums ir cīnīties. Iespējams tas tāds jaunības maksimālisms.
Vienmēr esmu pasīvi pozitīvi brīnījusies par uzņēmīgajiem. Tas ir ļoti labi. Lai izdodas! :) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}