- 16.5.06 17:13
-
Varētu bankas aplaupīt un cilvēkus izģērbt!
- Atbildēt
- 16.5.06 17:22
-
?
- Atbildēt
- 16.5.06 17:25
-
Bez atstarotāja es esmu neredzams!
- Atbildēt
- 16.5.06 17:58
-
Visa tā sērija ir plosoša. Uz mani visvairāk tas bērns iedarbojās. Visu ziemu ar atstarotāju nostaigāju.
- Atbildēt
- 16.5.06 20:13
-
Nez, mani tā absolūti neuzrunā.
- Atbildēt
- 17.5.06 00:08
-
Milzīgā formātā autobusu pieturā, kur bērnam no galvas tek "asinis", lai arī ketčups, ir vairāk nekā nežēlīga vidusmēra cilvēkam, lai viņu uztvertu pietiekoši...
- Atbildēt
- 17.5.06 00:21
-
Esmu redzējusi milzīgā formātā autobusa pieturā.
Neuzrunā. Jo šis impulss ir pārāk spēcīgs un pārāk manipulējošs (izriet no bailēm, nevis loģikas), lai es atļautu tam sevi ietekmēt. Kad redzēju pirmo biedējošo socialku savā mūžā (šķiet, kaut kas iz "izglāb draugu") sērijas, tad tā iedarbojās. Bet, ja ir acīmredzams, ka reklāmists ir izgājis uz vieglāko un stereotipiskāko risinājumu - es nostājos pozīcijā "neesmu tāda idiote, lai mani uz to paķertu".
Bet, protams, vienmēr jau visvieglāk ir uzbliezt kaut ko tādu, kas ir pietiekami atbaidošs socialkas gadījumā vai pietiekami šķebinoši glancēti salds gandrīz jebkuram citam produktam, lai paķertu "vidusmēra cilvēku". Tieši tas mani visvairāk kaitina reklāmā. - Atbildēt
- 17.5.06 13:50
-
Šoreiz ne tik daudz par vizuālo... Man tieši tas teikums - "Priekš kam man atstarotājs!" - liekas kā naglai uz galvas. Tas arī rada kopējo noskaņu, kuras dēļ reklāma tik ļoti patīk.
- Atbildēt