KĀ VĒRTĒT PIERAKSTU SISTĒMAS ATCELŠANU ? .
Nu beidzot ir noticis tas, par ko mūsu varturi runāja jau vairākus gadus - ir atcelta pierakstu sistēma un tās vietā ir nākusi tā sauktā "dzīves vietas deklarēšana". Šī reforma tiek pamatota ar to, ka daudzi cilvēki tāpat nedzīvojot savās pierakstu vietās, ka vispār šī sistēma esot padomju okupācijas laiku mantojums, pirmskara Latvijā tādu "pierakstu" nebija...utt.
Jā, patiešām pirmskara neatkarīgajā Latvijā iedzīvotāju migrācija bija minimāla, vairums Latviešu dzīvoja laukos, savās no senčiem izsenis mantota¬jās zemnieku viensētās un nebija īpašas vajadzības katram pasē atzīmēt pastā¬vīgo dzīves vietu ar speciālu spiedogu- Taču uzreiz pēc iestāšanās PSRS, kad atvērās robežas uz "varen plašo republiksaimi" un Latvija kļuva par caurstai¬gājamu pagalmu visādu rasu un tautību pabirām, tā pati pierakstu sistēma kļu¬va par vienīgo iespēju kaut nedaudz regulēt un vismaz konstatēt klaidoņu plūsmu Latvijas PS3. Pieraksta neesamība bija visai nopietns šķērslis dau¬dziem laimes meklētājiem, kuri bija nolēmuši izvēlēties Latviešu zemi sev par uzturēšanās vietu- Savulaik nacionālpatriots E.Berklavs ar domubiedriem tīšuprāt radot šķēršļu pierakstīšanās procesā, liedza iespēju nometināties Latvijā simtiem un varbūt pat tūkstošiem potenciālo kolonizatoru. Jāatceras;, ka bez pierakstīšanās faktiski tolaik nebija iespējas iekārtoties darbā, turklāt par dzīvošanu bez pieraksta draudēja bargs sods - līdz pat ieslodzījumam cietumā. Vēlāk gan, pēc Berklava "gvardes" atcelšanas no amatiem un viņu vietā iecelšanas tādu kosmopolītisku kangaru kā Pelše, Voss, Pugo, Latvijā pierakstīties migrantiem kļuva ievērojami vienkāršāk, un tomēr vienu otru izteikti nevēlamu elementu (piem., kriminālnoziedznieku) izdevās izraidīt no LPSR, pamatojoties uz pieraksta neesamību. Vēl jaunākos laikos, sākoties Mišas pārbūvei, atbildība par dzīvošanu ārpus pieraksta vietas arvien mazinājās, līdz beidzot tā vispār palika vienīgi "uz papīra”, bet reāli UZ ŠĪ pamata vairs praktiski neviens sodīts netika. Laimīgā kārtā Latvija apmēram vienlaicīgi ar iepriekšminēto procesu ieguva neatkarību, ar lielāko daļu bi¬jušo PSRS republiku tika ieviests vīzu režīms, kas daudz labāk par pierakstu sistēmu liedza mūsu zemē ieplūst klaidoņiem. Tomēr, tā kā faktiski jau tūlīt pēc atbrīvošanās no Austrumu impērijas, tika pasludināts kurss uz iekļaušanos analogā Rietumu impērijā, šinī nolūkā noslēdzot vienu pēc otras līgumus par bezvīzu režīma ieviešanu ar tās satelītvalstiņām, radot iespēju to pilsoņiem faktiski bez īpašās kontroles uzturēties Latvijā. Tomēr, lai pilnībā novērstu visus šķēršļus "brīvai personu kustībai ES teritorijā", bija nepieciešams atcelt pēdēja laikā kaut vai tikai formāli pastāvošo pieraksta sistēmu. Vairākus gadus to jau grasījās darīt un nu, reāli "ar vienu kāju" jau esot ES sastāvā (septembrī gaidāmais referendums mūsu varturu acīs tiek uzskatīts par vienkāršu formalitāti), beidzot tas ir arī praktiski izdarīts. Reformas autori gan apgalvo, ka faktiski jau tikpat kā nekas nemainīšoties, galvenā atšķirība būšot tā, ka vienkārši pasēs vairs nesitīšot zīmogus par iedzīvotāju dzīvesvietām, tas arī esot viss. Patiesība gan ir krietni citāda. Galvenā atšķirība starp "veco" un "jauno" sistēmu ir tā, ka agrāk cilvēks devās uz namu pārvaldi ar lūgumu ATĻAUT viņam pierakstīties paša ievēlētajā dzīvesvietā un, saprotams, ka atbilde varēja būt arī negatīva, turpretī tagad, deklarējot savu dzīves vietu, persona nostāda vietējo pašvaldību fakta priekšā - lūk, es esmu izvēlējies sev šo dzīvesvietu un informēju Jūs par to, bet Jūsu viedoklis par šo faktu mani neinteresē, tiklīdz Latvija kļūs par pilntiesīgu ES locekli, faktiski katram ES pilsonim tiks piešķirta automātiska atļauja uzturēties mūsu zemē un, protams, arī iegādāties pēc savas patikas nekustamo īpašumu. Un tā, piemēram, Vācijas turka nopirks 3 istabu dzīvokli Rīgas centrā un pazinos vietējai pašvaldībai "Salam aleikum, esmu nolēmis šeit palikt ar savām 4 sievām un 16 bērneļiem. Jūsu piekrišana man nav vajadzīga, es jūs vienkārši informēju par šo faktu." Protams, būs viens otrs arī, kas neuzskatīs sevi par nepieciešamu sevi apgrūtināt ar formalitātēm un dzīvos bez deklarēšanas. Sods par to, salīdzinājumā ar padomju laikiem, ir paredzēts visai niecīgs - 250 Ls, kas pat mūsmāju "biezajam" (kur nu vēl ārzemniekam!) vispār nav nauda, turklāt pierādīt apzinātu krāpšanas faktu arī būs problemātiski. Pierakstu sistēmas atcelšana faktiski ir arī pirmais solis ceļā uz pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu visiem to teritorijā dzīvojošajiem - gan vietējiem okupantiem-nepilsoņiem, gan ieklīdeņiem no "varen plašās" ES. Visticamāk, ka dzīves vietas deklarēšanas papīrītis drīzumā arī kļūs par "caurlaidi", kas dod tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās - sākumā pasīvi (balsot), bet vēlāk arī aktīvi (tikt ievēlētiem). Dabiski, ka krietni grūtāk (praktiski neiespējami) kļūs kontrolēt arī Latvijas teritorijā esošos kriminālos elementus. Ja jau pat agrāk, kad valsts viņiem ierādīja vietu, kur dzīvot, un par tās neievērošanu draudēja iespēja atgriezties atpakaļ "uz nārām", tad tagad, kad šis process tiek nodots pilnīgi pašplūsmā, varam iedo¬māties, kādi "zili brīnumi" tiks sarakstīti deklarācijas kartes, protams, ja "kriminālā autoritāte" vispār neuzskatīs zem sava goda noņemties ar to aizpildīšanu. Jā, teorētiski jau varēs par šādiem "jociņiem" viņus sodīt ar 250 Ls naudassodu, tikai - vispirms "žipčiki" būs jādabū rokā. Taču, ja mēs paturam prātā, ka pašreizējo varturu nolūks ir panākt Latvijas valsts neat¬karības likvidēšanu un Latviešu tautas pakāpenisku iznīcību, tad, protams, pierakstu sistēmas atcelšana ir pilnīgi loģisks "posms" tajā notikumu „ķēdē", ko sauc par "sabiedrības integrāciju" un "ceļu uz ES", bet kas īstajā vārdā būtu saucams par genocīdu jeb "holokaustu" pret Latviešiem Latvijā.
Latviešu Patrioti var jautāt - ko darīt, kā šo procesu apturēt? Atbil¬de skan šādi - pirmkārt, visiem lielā skaitā doties uz 20.septembra referendumu un nobalsot PRET iestāšanos ES. Referenduma labvēlīga rezultāta gadījumā radīsies pamats pieprasīt noziedzīgās varturu-slepkavu kliķes (Saeimas, prezidentes, valdības) atkāpšanos no amata un jaunu vēlēšanu sarīkošanu. Jel saprotiet, tautieši, ka tikmēr, kamēr mūsu valsts vara nenokļūs tādu cilvēku kā A.Garda, L.Inkins, K.Zuika, E.Berklavs u.c. Patriotu rokās, mūs nekas cits negaida kā asimilācija un iznīcība! Paturēsim to prātā!
PAR LATVIEŠU LATVIJU CĪŅAI SVEIKS ! AIVARS GEDROICS (2003.gads) |
PAR SODU SISTĒMU LATVIJĀ
Saziņas līdzekļi vēstī, ka Rīgas apgabaltiesa sākusi izskatīt viena izcili nelietīga izdzimteņa K.Petrova krimināllietu, kurš mantkārīgos nolūkos nogalinājis vismaz 38 (trīsdesmit astoņas!) sirmgalves. Protams, sabiedrībā kārtējo reizi saceļas sašutums par to, ka smagākais sods, ko šādam radījumam var piespriest, ir mūža ieslodzījums, un tas nozīmē, ka līdz pat sprāgšanai šis nezvērs būs jābaro uz valsts – nodokļu maksātāju – rēķina. “Nāves sodam Latvijā ir jābūt!”, skanēs kārtējo reizi no ļaužu mutēm. Jā, protams, šim apgalvojumam var vienīgi piekrist, taču nepietiek pateikt, KO ir jāpanāk, bet arī – KĀDĀ VEIDĀ to var izdarīt!
Ļaudis reizēm neaizdomājas līdz tam, kas ir bijis par iemeslu nāvessoda atcelšanai Latvijā un citur Eiropā. Skaidrs, ka tas ir ES valdošais cionistu-masonu režīms, kas, spēlējot liekulīgu humānismu, pieprasa saudzēt maniakālus noziedzniekus, tai pat laikā netraucēti “pa kluso” izrēķinādamies fiziski ar saviem politiskajiem pretiniekiem (atentāta mēģinājums pret A.Gardu ir klasisks šādas izrēķināšanās piemērs). Kāpēc tas tiek darīts, arī skaidrs – lai degradētu tautas, neļaujot tām atbrīvoties no to vidū esošiem kaitīgiem elementiem. Šāda rīcība, protams, ir pilnīgā saskaņā ar “Cionas gudro protokolos” pausto.
Tātad, kamēr atradīsimies eiro-masonu impērijas sastāvā, pat domāt nav ko par nāvessoda atjaunošanu Latvijā. Daudzi panaivi tautieši, atbalstīdami Latvijas virzību uz Eiropu, ar to ir netieši atbalstījuši arī nāvessoda atcelšanu, paši to varbūt nemaz neapzinādamies. Katram normālam Latvietim, kas negrib līdz mūža galam uz sava rēķina uzturēt maniakālus slepkavas un izvarotājus, pirmām kārtām jāprasa Latvijas izstāšanās ne tikai no ES, bet arī no Eiropas Padomes. Atcerēsimies, ka tieši pēdējā organizācija piespieda ne tikai atcelt nāvessodu un nodrošināt siltumnīcas apstākļus cietumniekiem un garīgiem kropļiem, bet arī pieņemt Latviešiem nāvējošo pilsonības likumu. No ES, EP un EDSO – cionistu-masonu pūķa trim galvām – ir jāatbrīvojas, lai Latvietis beidzot kļūtu vienīgais kungs un saimnieks savā zemē.
Taču pieņemsim, ka mums ir izdevies panākt nāves soda atjaunošanu Latvijā. Ar to nav jāsamierinās, bet jāturpina šī vajadzīgā un efektīvā soda veida popularizēšana visā pasaulē. Ir jādod pretspars cionistiski-mafiozajai organizācijai “Amnesty International”, kas, kā zināms, cīnās pret nāvessoda piemērošanu. Mums, patriotiem, savukārt, šis soda veids jāslavē, jāaicina to atjaunot tām valstīm, kuras to ir atcēlušas. Un te neaizstājams palīgs var būt Internets. Iespējams, tajā jau ir kāds nāvessoda atbalstītāju un popularizētāju saits. Bet, ja tāda nav, to vajag radīt! Kāpēc lai tieši Latvju Patrioti nenostātos nāvessoda piemērotāju un popularizētāju avangardā?
Nāvessoda atjaunošana vien pilnībā neatrisinās pārblīvētību Latvijas cietumos. Nepieciešami alternatīvi soda veidi. Līdztekus piespiedu darbam (kas arī ir labs ieslodzījuma aizstājējs, taču to var piemērot tikai tad, ja noziedznieks tam piekrīt) būtu jāatjauno arī cits piemirsts, bet ļoti efektīvs soda veids – miesas sods. Šis soda veids nebūt nav atmiris līdz ar feodālo iekārtu. To, starp citu, vēl joprojām aktīvi lieto musulmaņu zemēs (piem., Saūda Arābijā), un tam ir arī jūtami rezultāti. Neaizmirsīsim arī, ka miesas sodu aktīvi praktizēja hitleriskā Vācija, nereti to apvienojot ar ieslodzījumu (klasisks piemērs – Salaspils darba un audzināšanas nometne), un tas izrādījās ļoti efektīvs bezkaunīgiem slaistiem. Miesas sods, manuprāt, varētu aizstāt ieslodzījumu cietumā par maznozīmīgiem likuma pārkāpumiem, piemēram, sīkām zādzībām, huligānismu (ālēšanos dzērumā…utt.), satiksmes noteikumu neievērošanu un tamlīdzīgi. To varētu piemērot arī personām līdz 14 gadu vecumam, kuras mazgadības dēļ vēl nevar saukt pie kriminālatbildības. Atgādināšu arī, ka miesas sodi ir sena Latviešu tradīcija, ziņas par tiem atrodamas senlatviešu rakstos, t.s. “krīvu (mūsu senču ciltstēvu) virsaišu likumos”, kad tos varēja piemērot pat par netikumisku dzīvesveidu, laulāto krāpšanu…utt.
Mūsdienās, domāju, varētu piedāvāt noziedzniekam alternatīvu – piespiedu darbs, miesas sods vai ieslodzījums cietumā. Tiesa, pēdējie nu jau ir kļuvusi tik labiekārtoti, ka noziedznieki atrašanos tajos drīz sāks izjust nevis kā sodu, bet kā iespēju atpūsties un krāt spēkus jauniem noziegumiem. Protams, šāda sistēma nekur neder, tā ir kardināli jāmaina, ieslodzītajiem noteikti jāliek arī strādāt. Ja ir vēlēšanās, darbu vienmēr var atrast, te atkal var palūkoties kaut vai uz Salaspils darba nometnes pieredzi. Savukārt, atteikšanās gadījumā no darba jālieto ir miesas sodi.
Taču, pats galvenais, vienreiz ir jāatsakās no kretīniskās eiromasonu “humānisma idejas” un jāsāk žēlot kārtīgi Latvieši, nevis sabiedrības atkritumi (starp citu, “lauvas tiesu” noziedznieku vidū sastāda nelatvieši, no kuriem lielākā daļa ir okupanti. Arī raksta sākumā minētais maniaks ļoti slikti runā latviski, viņa dzimtā valoda ir krievu. Tas ir vēl viens arguments par labu Latvijas dekolonizācijai!). Bet, lai to varētu izdarīt, vēl un vēlreiz gribu atgādināt, ir beidzot jāpasūta vienu māju tālāk eiromasonu impērija ar visām tās satelītorganizācijām!
PAR BRĪVU UN NEATKARĪGU LATVIEŠU LATVIJU
C Ī Ņ A I U N U Z V A R A I S V E I K S ! ! !
10.02.2005. AIVARS GEDROICS |
|
|